Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kūkums' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kūkums' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

kūkums

kùkums,

1): auch (mit û 2 ) AP., Siuxt, (mit ù 2 ) Bērzgale, Linden in Kurl., Sonnaxt, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 682

kūkums

kùkums,

1) der Buckel, Höcker:
uz kaila kūkuma tā nesa skrandu paunu Sudr. E. kūkumu celt, mest, einen Katzenbuckel machen: kaķis ceļ, me̦t kūkumu. uzmet (Var.: uzcel) lielu kūkumiņu, lai galviņu nepārsit BW. 23376 ;

[2) die Katze:
vai kūkums mājā? Pas. I, 390. Zu * kūkt].

Avots: ME II, 333

Šķirkļa skaidrojumā (5)

guldzums

‡ guldzums Nautrēni, eine Krümmung Druw.: jauni sunīši (skrienuot) guldzumus vien me̦t Nautrēni. zaķis guldzumiem vien aizskrien ebenda; ein Buckel (kūkums) Druw.

Avots: EH I, 417

kukt

kukt [li. kùkti "linkti"], kukstu, kuku, intr., krumm werden, einen Katzenbuckel machen, hocken Lös. n. Etn. IV, 98. Refl. -tiês, sich bücken: kuksties ze̦māk Bers., Lub. [Nebst kukaža, kuknêt, kuknâtiês, kukstere, kukša, kūkums, kukurs 1 u. a. zu li. kaũkas "Beule", kùkis "Misthaken", serb. kȕka "Haken" r. куча "Haufen", poln. kuczec, serb. čúčati "hocken", alb. ḱikεľε "Gipfel, ai. kucati "krümmt sich", got. hauhs "hoch", an. haugr "Hügel", mhd. hoger "Buckel" u. a., s. Trautmann Wrtb. 121 f., Berneker Wrtb. I, 161, 637, 639 und 659, Fick Wrtb. III4, 91, Zupitza Germ. Gutt. 110, Persson Beitr. 527 f., Vasmer Studien zur alban. Wortforsch. I, 35.]

Avots: ME II, 302

kumums

[II kumums "eine erhabene Stelle, ein Höcker, uzkūkums" Nötk. - Zu kumt I.]

Avots: ME II, 313

skripsts

III skripsts, uneigentlich für circenis, das Heimchen: (pele) prasī[ju]si circeņam: skripst, vai kūkums (= kaķis) mājā? Pas. I, 390. Zu skripstêt?

Avots: ME III, 894