kùkums,

1) der Buckel, Höcker:
uz kaila kūkuma tā nesa skrandu paunu Sudr. E. kūkumu celt, mest, einen Katzenbuckel machen: kaķis ceļ, me̦t kūkumu. uzmet (Var.: uzcel) lielu kūkumiņu, lai galviņu nepārsit BW. 23376 ;

[2) die Katze:
vai kūkums mājā? Pas. I, 390. Zu * kūkt].

Avots: ME II, 333

kùkums,

1): auch (mit û ² ) AP., Siuxt, (mit ù ² ) Bērzgale, Linden in Kurl., Sonnaxt, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 682