Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kūnis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kūnis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

kūnis

kûnis 2 , ‡

4) ein schwaches, abgemagertes Tier
Salisb. (mit û 2 ), ein kränkliches Lebewesen Seyershof (mit û 2 ).

Avots: EH I, 684

kūnis

kûnis 2 [Bl.], kūne L., St., U., kũņa C.,

1) die Insektenpuppe
[bišu kũņi Salis]: kāpurs pārvēršas kūnī A. XIII, 618 ;

2) der Trödler
Erlaa: bet ve̦cais ilgi kūņājas kâ kūnis Sudr. E. ;

3) der Leib
li. kúnas "Leib", [worüber Charpentier MO. II, 23 f. ; in der Bed. 2 zu kùņâtiês].

Avots: ME II, 336

paelkūnis

‡ pae̦lkūnis Warkl. "?": ielika pae̦lkūnī.

Avots: EH II, 131

pērkūnis

pḕ̦rkûnis 2 (unter pḕ̦rkûns 2 ),

1): auch (pê̦rkũnis 2 ) AP., Ramkau, (pḕ̦rkūnis 2 ) Daudsewas n. FBR. XVII, 146, Fest. n. FBR. XVII, 86, Kalupe n. FBR. XVIII, 38, Oknist n. FBR. XV, 175, Pilda n. FBR. XIII, 48, Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Auleja, Kaltenbr., Lubn., Meselau, Nerft, Warkh., Zvirgzdine, Pas. VII, 166 (aus Welonen), (pḕ̦rkunis 2 ) Linden in Kurl.: pē̦rkūnītis ducinava Tdz. 54845; ‡

2) pḕ̦rkūņi 2 Warkl., = pḕ̦rkuones.

Avots: EH XIII, 228

skūnis

skũnis N.-Bartau, skùnis 2 N.-Rosen, skũna Dunika, Brasche, loc, s. skūnā LP. VI, 648, die Scheune (gew.: šķũnis): bāzis sìenu skūnī N.- Rosen n. FBR. VIII, 46. Nebst li. skūnę und estn. kün aus mnd, schune.

Avots: ME III, 908

Šķirkļa skaidrojumā (5)

atsaule

‡ atsaule "bei teilweise bewöiktem Himmel sichtbarer Abglanz der Sonnë; "mākuoņuos lauztu saules staru atspīdums uz tādu vietu, kas pati saulei nuoslē̦pta ar mākuoņu kārtü Nautrēni: ja saulei ir atsaules, tad gaidāms lietains laiks Kortenhof, Lieven-Bersen. saulei pretīmā bija a., - būs nelaiki un pē̦rkūnis Nautrēni. atsaules vien spīd, ne-būs laba laika ebenda.

Avots: EH I, 163

dūziēt

‡ dùzinêt 2 Auleja "hohl klingenden Lärm verursachen": pē̦rkūnis dūzinē.

Avots: EH I, 349

ierobs

ierùobs,

1) die Kerbe, der Einschnitt, der Streifen:
galdnieks dēlī iegriêzis ieruobus Adsel, Bers.; vē̦lāk kūnis dabū šķē̦rsus ieruobus Konv. 2 2674;

2) die Verranlassung, Ursache, die Grund zur Uneinigkeit, der Zwist:
kas gan par ieruobu viņiem var būt, ka viņi nesatiek Wend. es tev tuo ieruobu varu pastāstīt īsiem vārdiem Liev.;

3) die Schuld:
viņam vēl ve̦cs ieruobs,

a) er hat eine alte Schuld zu tingen,

b) er hat einen alten Zwist auszugleichen
Bers., Lasd. n. A. XII, 560.

Avots: ME II, 60

stucināt

stucinât, klopfen, poltern Pilda: ķēniņa dē̦ls slauka... un stucina Pas. III, 241 (aus Asūne). pē̦rkūnis stucina (es donnert) Pilda. Wohl zu stuknît.

Avots: ME IV, 1100

vēl

vêl,

3): "gar" ME. IV, 556 zu verbessern in "gar"; ‡

8) wieder
Preiļi (Kur. Nehrung): tān ve̦lni skrien v., bet jie klausās, ka v. zeme dun Pas. III, 242 (aus Asūne). Pē̦rkūnis satikās v. ar meža sargu XIII, 226 (aus Eglūna).

Avots: EH II, 775