kaņipe
kaņipe: auch Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 64, Wessen n. FBR. XIII, 83, Iw., Strasden,. acc. plur. kaņipas BW. 9627, 3 var. (aus Edwalen): kaņipes plūca BW. 1666. kaņipu dārzā 3016.
Avots: EH I, 585
Avots: EH I, 585
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kaņipe' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kaņipe' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
kaņipe
vējkaņipe
‡ vẽjkaņipe Iw. "ein dem Hanf ähnelndes Unkraut"; vājkaņupe Frauenb. "eine gewisse Pflanze."
Avots: EH II, 775
Avots: EH II, 775
Šķirkļa skaidrojumā (1)
kaņepe
kaņepe, auch kaņipe [Erlaa], kaņupe, kaņape BW. 10217, gew. Pl. kaņepes, der Hanf; kaņepji, = kaņepāji, Hanfstengel Mag. XIII, 40; suņu kaņepe (cynanchum) Konv. 2 2099; vēja kaņepe, Bingelkraut (mercurialis) RKr. II, 74; zilā vēja kaņepe (veronica longifolia) III, 73; kaņepĩtis od. kaņepju putniņš, der Bluthänfling (fringilla cannabina) Natur. XXXII, 72, RKr. VIII, 90 [Gleich kanãpės zunächst wohl aus dem Slavischen; vgl. Thomsen Beröringer 177 f. und Berneker Wrtb. I, 559.]
Avots: ME II, 156, 157
Avots: ME II, 156, 157