kaņipe, s. kaņepe.

Avots: ME II, 157

kaņipe: auch Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 64, Wessen n. FBR. XIII, 83, Iw., Strasden,. acc. plur. kaņipas BW. 9627, 3 var. (aus Edwalen): kaņipes plūca BW. 1666. kaņipu dārzā 3016.

Avots: EH I, 585