Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kašāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kašāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

apkašāt

apkašât

1) oberflächlich abschälen:
a. rāceņus Siuxt;

2) (eine ganze Anzahl von Objekten) beharken (abharken):
a. dārza celiņus, kuoka saknes Rutzau;

3) auf(fr)essen, verschlingen:
tas viens pats visu apkašājis Jürg. Refl. -tiês "apkasties".

Avots: EH I, 90


atkašāt

atkašât,

1) = atkasît 1: a. zemi, sniegu Rutzau;

2) = atkasît 2: suns atkašājis bedri vaļā Salis. vistas atkašājušas augu saknes Lemburg;

3) wiederholt oder viele Objekte wegharken
Salis: a. salmus nuo ceļa.

Avots: EH I, 146


iekašāt

ìekašât, einscharren: lieta iekašāta zemē. Refl. - tiês,

[1) = iekasīties 1 Kokn.: vista iekāšājās smiltīs Ruj.;

2) sich ein wenig kratzen:
bē̦rns iekašājās Ruj.;

3) = iekasīties 2: iekašāties pērienā Jürg.].

Avots: ME II, 25


izkašāt

izkašât (li. iškasiôti ): i. (=izraust) mē̦slus nuo ve̦zuma Salis. ‡ Refl. -tiês,

1) = izkasîtiês Salis;

2) gehörig zanken, streiten
(perfektiv) Orellen, Seyershof.

Avots: EH I, 454


izkašāt

izkašât, izkašņât, freqn. von izkast, ausscharren, auskratzen: melnis tuos bija izkašājis Baltp. vistas duobes izkašņā. sētiņa izkašņāta LP. IV, 75. izkasņājis klintī alu LP. VII, 1316.

Avots: ME I, 748, 749


kašāt

kašât,

1): auch Orellen, Seyershof, Sonnaxt; ‡

4) harken
Orellen: k. sienu;

5) gierig (fr)essen, schlingen
Salis. Refl. -tiês,

1): vistas kašājas pa dārzu Salis;

2): auch Orellen, Salis; ‡

3) sich mit etw. abgeben. Beschäftigen
Seyershof: ve̦cā kašājās ar linu raušanu. viņi kašājas ar ābuolu ēšanu - katru maltīti tuos ē̦d.

Avots: EH I, 592


kašāt

kašât [li. kasióti "понемногу копать"], -ãju, tr., freqn. zu kast,

1) wiederholt scharren, kratzen
[Salis, Wolmar]: staigā vērši bauruodami, smilšu kalnu kašādami BW. 12956. kašā, kraukli, pur(v)a sūnas 15144;

2) stark regnen:
lietus kašāja vairāk stundas Druw.;

[3) schnell gehen, traben
Salis.] Refl. - tiês,

1) scharren, kratzen:
dzirdējis, ka ap stabu viens kašājas Aps. kuo jūs te vie˙nādi kašājaties? Vīt. 54;

[2) zanken, streiten; öfters Einspruch erheben
Dunika].

Avots: ME II, 170


pakašāt

[pakašât, ein wenig kratzen od. scharren: p. galvu; lai vista pakašā graudus! Refl. -tiês,

1) ein wenig scharren
(intr.): lai vistas pakašājas! Lis.;

2) ein wenig zanken:
viņš mīl pakašāties Jürg.]

Avots: ME III, 42


pārkašāt

[pãrkašât,

1) noch einmal oder oberflächlich aufscharren:
p. zemi;

2) = pãrkasît 1: bē̦rns ādu pārkāšājis.]

Avots: ME III, 159


piekašāt

pìekašât,

1) wiederholt
piekast 1: p. sienu pie kaudzes;

2) vollscharren:
vistas piekašājušas pilnu bedri.

Avots: ME III, 256



uzkašāt

uzkašât, uzkašņât,

1) = uzkasît 1;

2) = uzkasît 2, aufkratzen, -scharren; scharrend auflockern; kratzend, scharrend zum Vorschein bringen: suns uzkašņājis kurmi. uzkašņāt zemi Golg. gailis un vistas uzkašņā zemi JR. III, 5;

3) = uzkasît 3: uzkašāt sìena paliekas.

Avots: ME IV, 340

Šķirkļa skaidrojumā (6)

gliema

gliẽma Seyershof,

1) schleimiger Schmutz, Schleim:
g. ir sēnēm apakšā. nuokašāt gliemu nuo zarnām;

2) der Regenwurm.

Avots: EH I, 394


glumums

glumums, ‡

2) etwas Schleimiges und Unreines
Salis, Seyershof: nuokašāt glumumu nuo zarnām.

Avots: EH I, 395


kašināt

kašinât [Nigr.], Hug., = kašņāt. [Wohl aus * kasināt (vgl. li. kasinė´ti "öfters ein wenig gelinde kratzen") + kašāt.]

Avots: ME II, 170


pavaļa

II pavaļa, das Fundament, "der ans Fundament zwischen Balken gehäufte Sand, Füllung" U., Mar., eine Sitzgelegenheit rings um ein Gebäude Mar., "ap 3 asis gaŗš baļķis 1-1 1 / 2 pē̦du nuo rijas sienas, kur atsēsties kājas aut" Mahlup: citu gadu (mani) aizprecēs pavaliņu plēsējiņš (Var.: paveļu kašātājs) BW. 15631, 10. vai tie ves namam baļķus, vai rijai pavaliņu? 16286. Zu velˆt.

Avots: ME III, 132


sakašņāt

sakašņât, sakašât Salis, tr., freqn., zusammenkratzen, -schaben, -scharren, -harken: visas atliekas bļuodā vajaga kuopā sakašņāt Ahs. viņa sakašņā un saslauka... spaļus A. XX, 162. blāķī sakašātās vielas sāk pūt D.

Avots: ME II, 646


skrabis

II skrabis Lems., ein stumpfes Werkzeug zum Abschaben; = skrabulis 2: nuokašāt ar kādu skrabi ve̦cuo krāsu nuo sienām.

Avots: EH II, 506