Paplašinātā meklēšana

‡ àizkacinât Bauske "= aizkācêt 2, àizķer̂t 1": nevar kāsi aizkacināt.

Avots: EH I, 28

‡ apkacinât (eine ganze Anzahl von Objekten) verhören: a. visus lieciniekus Golg.

Avots: EH I, 88

‡ atkacinât, herlocken rik.: a. zirgu nuo lauka.

Avots: EH I, 145

[ìekacinât,

1) = iekārināt Salis;

2) reizend böse machen:
iek. suni PS.]

Avots: ME II, 23

izkacinât, tr., hervorholen, ausforschen: tik vien Juri izkacināt gribē̦dams A. XVIII, 120.

Avots: ME I, 746

I kacinât (li. kãkinti "zur Genüge liefern" ),

1): auch Alswig, AP., Kalnemois, N.-Rosen; vai... darījuši paši uz savas galvas..., kacinājis lielskungs Saul. Burtnieks 1936, S. 27; 2): "kaitēties" A. Leitāns; ‡

3) "?": ķildās un kacināšanā dzīvuot Lenc Spred. gr. 1764-1767, S. 280; ‡

4) "herlangen"
Für. Refl. -tiês: kuo kacinies? voi laidīsi mierā! A. Leitāns; tändeln, charmieren Seyershof: kuo viņš kacinājas tur tik ilgi ar šās? - Zur Bed. vgl. Auch ‡ atkacinât.

Avots: EH I, 573

I kacinât,

1) tr., ausforschen, ausfragen
L., Mar., Smilt., Tirs., [Erlaa]: skuolas meitenei biedrenes kacina laukā nuoslē̦pumu Saul.;

2) tändeln
Karls. Refl. tiês, necken, reizen, zergen: kuo tu te kacinies? MWM. VIII, 19. [Zu kacêt. Eigentlich wohl die Iterativform zu li. kàkti: die Bed. "ausforschen" beruht wohl auf einer Bed. "wiederholt zu erreichen > erlangen suchen" (die im oben angeführten Belegsatz noch deutlich durchschimmert) und kann auch durch die Bed. von kancināt beeinflusst sein.]

Avots: ME II, 130

II kacinât,

1): auch Kalupe; ‡

2) gackern:
vista kacina pēc dēšanas.

Avots: EH I, 573

[II kacinât "laut lachen" Warkh.]

Avots: ME II, 130

‡ nùokacinât, = nùokar̂cinât: kumeļš kājas vien nuokacinājis Pas. XV, 175.

Avots: EH II, 50

pakacinât [Adiamünde], tr., etwas necken: meitu DL. Refl. -tiês, scherzen, charmieren: viņam iegribējās pakacināties MWM. VIII, 569.

Avots: ME III, 37

sakacinât,

1) = sakacêt Nigr.;

2) verärgern, erzürnen
Ermes, Salis, Gr. - Buschhof;

3) eine gewisse Zeit hindurch verhören:
sakacināja zē̦nu ve̦se̦lu stundu, līdz atzinās Nigr., Golg,

Avots: ME II, 643

I uzkacinât,

1) hinaufreichen:
uzkacini man tuo augšā!

2) aufhängen:
paduod svārkus! es tuos uzkacināšu Grobin, N. - Bartau.

Avots: ME IV, 338

II uzkacinât, vetärgem: uzkacināt suni KatrE.

Avots: ME IV, 338

[ìekarcinât,

1) = iekacināt 2 Fehteln;

2) = iekacinât 1 Kreuzb.; vgl. iekarināt II.]

Avots: ME II, 25

kacêt, s. kacerêt. [Nebst kacināties und kakt zu li. kàkti "reichen, gelangen", apr. kackint "greifen", kackinnais "reiche" und vielleicht mit Ablaut zu bulg. zakácъ "fasse, berühre, necke", sloven. káčiti "reizen, necken."]

Avots: ME II, 130