izkaitēties
izkàitêtiês, ‡
2) eine Zeitlang (zur Genüge) sich am Ofen wärmen, erhitzen
(mit ài 2 ) Oknist.
Avots: EH I, 452
2) eine Zeitlang (zur Genüge) sich am Ofen wärmen, erhitzen
(mit ài 2 ) Oknist.
Avots: EH I, 452
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kaitēties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kaitēties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
izkaitēties
izkàitêtiês, nach Herzenslust, zur Genüge tändeln, spielen: viņas vēl jauniņas, lai vēl izkaitējas ar puišiem A. XVI, 317.
Avots: ME I, 746
Avots: ME I, 746
nokaitēties
‡ nùokaîtêtiês 2 AP.,
1) eine Zeitlang spielen, tändeln:
reizēm bē̦rni ve̦se̦liem cēlieniem nuokaitējās ar mantiņam;
2) = nùoknibinâtiês (?): tur viņš ar grābeķiem nuokaitējās visu vakaru; būtu tāds sapratīgs, - stundas darba tur nebij.
Avots: EH II, 50
1) eine Zeitlang spielen, tändeln:
reizēm bē̦rni ve̦se̦liem cēlieniem nuokaitējās ar mantiņam;
2) = nùoknibinâtiês (?): tur viņš ar grābeķiem nuokaitējās visu vakaru; būtu tāds sapratīgs, - stundas darba tur nebij.
Avots: EH II, 50
Šķirkļa skaidrojumā (4)
kacināt
I kacinât (li. kãkinti "zur Genüge liefern" ),
1): auch Alswig, AP., Kalnemois, N.-Rosen; vai... darījuši paši uz savas galvas..., kacinājis lielskungs Saul. Burtnieks 1936, S. 27; 2): "kaitēties" A. Leitāns; ‡
3) "?": ķildās un kacināšanā dzīvuot Lenc Spred. gr. 1764-1767, S. 280; ‡
4) "herlangen"
Für. Refl. -tiês: kuo kacinies? voi laidīsi mierā! A. Leitāns; tändeln, charmieren Seyershof: kuo viņš kacinājas tur tik ilgi ar šās? - Zur Bed. vgl. Auch ‡ atkacinât.
Avots: EH I, 573
1): auch Alswig, AP., Kalnemois, N.-Rosen; vai... darījuši paši uz savas galvas..., kacinājis lielskungs Saul. Burtnieks 1936, S. 27; 2): "kaitēties" A. Leitāns; ‡
3) "?": ķildās un kacināšanā dzīvuot Lenc Spred. gr. 1764-1767, S. 280; ‡
4) "herlangen"
Für. Refl. -tiês: kuo kacinies? voi laidīsi mierā! A. Leitāns; tändeln, charmieren Seyershof: kuo viņš kacinājas tur tik ilgi ar šās? - Zur Bed. vgl. Auch ‡ atkacinât.
Avots: EH I, 573
pakaitēt
pakaitêt, ein wenig scherzen [Zaļmuiža n. Latv. Saule 1923, № 12, S. 112]. ne puķīte pakaitēt, sie (die Frau) ist keine Blume zum Spielen BW. 11350. Refl. pakàitêtiês, ein wenig spielen: lai bē̦rni būtu mūsu labā, ar kuo pakaitēties MWM. X, 882.
Avots: ME III, 38
Avots: ME III, 38
raustīt
raûstît: auch Heidenfeld, Kortenhof, Sessw., Smilt., Trik., (mit aû 2 ) Allasch, AP., Dunika, Erwalen, Jürg., Lemb., Ramkau, Salis, Salisb., Schnehpeln, Tals. Refl. -tiês,
2): "raudiem" ME. III, 489 zu verbessern in "raudām"; cits nevar ēst, - raûstās ar ēšanu ("dažu ēdienu ē̦d, citu ne") Sonnaxt;
3): "kautrēties" Seyershof: viņš neraûstās 2 nuo manim;
4): kâ tev patīk ap mani -ve̦cu cilvē̦ku - r. (kaitēties)! Saikava; ‡
5) eilig arbeiten
Frauenb. (mit aû 2 . Subst. raustîšana: par ābuola raustīšanu (wiederholtes Abreissen) BW. 28672.
Avots: EH II, 358
2): "raudiem" ME. III, 489 zu verbessern in "raudām"; cits nevar ēst, - raûstās ar ēšanu ("dažu ēdienu ē̦d, citu ne") Sonnaxt;
3): "kautrēties" Seyershof: viņš neraûstās 2 nuo manim;
4): kâ tev patīk ap mani -ve̦cu cilvē̦ku - r. (kaitēties)! Saikava; ‡
5) eilig arbeiten
Frauenb. (mit aû 2 . Subst. raustîšana: par ābuola raustīšanu (wiederholtes Abreissen) BW. 28672.
Avots: EH II, 358
valšķīties
‡ valšķîtiês "?": tie valšķījās kâ mazi bē̦rni un ļāva ar sevi kaitēties Vindedze 69.
Avots: EH II, 754
Avots: EH II, 754