Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kada' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kada' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (17)
bliukada
bliũkada! Frauenb., Interjektion, bezeichnend einen Schlag mit einem grossen Gegenstand.
Avots: EH I, 230
Avots: EH I, 230
kada
kadags
kadai
kadais
kadaks
‡ kadaks (so an Ort und Stelle gesprochen!) "Stiefel" Warkl., ein abgetragener Stiefel Skaista, ein Stiefel, dessen Schaft abgeschnitten ist, altes Schuhwerk Pilda, Nautrēni, ein Holzpantoffel Pilda: ve̦ca žīda kadakā BW. 20099, 1 (aus Lettg.). Aus poln. chodak "Bauernschuh".
Avots: EH I, 573
Avots: EH I, 573
kadaks
kadaļa
kadaļa, ein 3 - 4 Fuss langer Stock Spr., Etn. II, 2: devis vilkam ar kadaļu pa sāniem LP. V, 79. [Aus r. ходуля "Stelze"?]
Avots: ME II, 131
Avots: ME II, 131
kadaļāt
kadaļât, abhaken (ein Schlepptau) Spr. [Zu li. kedénti "zupfen", kàdulėti "запутывать"?]
Avots: ME II, 131
Avots: ME II, 131
kadaļnieks
kadars
makadata
makadata, eine Nadel, ein eisernes Stäbchen am Tabaksbeutel zum Ausputzen der Pfeife Kaudz. M.
Avots: ME II, 553
Avots: ME II, 553
nekadai
nekadai
nekadais
zakada
*zakada od. *zakads "?": pluostnieki iet cits citam talkā jeb zakadā Etn. IV, 61. iesim zakadā nuodabūt pluostu nuo sēkļa Lennew. viņi visi iet zakadā, cits citu aizstāv visi Bers. zakadā ("pamīšus, rakstā") kult ("pamīšus, Fehsen. zakadā iet, hintereinander gehen Gilsen; gemeinsam etwas tun Altenwoga; einander (bei der Arbeit) behilflich sein Bewershof; einander zur Hilfe gehen Lubn., Meiran: pluostnieki iet zakadā, kad jāsāk pluosti laist tāļāk,vai kad kāda nelaime citiem gadījusies Lubn., Meiran.
Avots: ME IV, 682
Avots: ME IV, 682
Šķirkļa skaidrojumā (15)
burbt
‡ burbt,
1) aufwallen; dick, schwammig und fett werden
Diet.;
2) infolge übermässiger Feuchtigkeit sumpfig werden (und beim Druck Luftbläschen aussondern; von Niederungen)
Nautrēni: pļava šuogad bur̂bst vien; nav ne˙kadas zāles. Zur Wurzel von burbêt.
Avots: EH I, 254
1) aufwallen; dick, schwammig und fett werden
Diet.;
2) infolge übermässiger Feuchtigkeit sumpfig werden (und beim Druck Luftbläschen aussondern; von Niederungen)
Nautrēni: pļava šuogad bur̂bst vien; nav ne˙kadas zāles. Zur Wurzel von burbêt.
Avots: EH I, 254
dailināt
daĩlinât, ‡ Refl. -tiês, sich schön machen: ne˙kada lelle, kas ... darbdienā varē̦tu d. un dillināties cičiem acu priekša Janš. Bandavā II, 10 (ähnlich Mežv. ļ. II, 127 und Līgava II, 416).
Avots: EH I, 302
Avots: EH I, 302
dzedrs
I dze̦drs,
1) [frisch, munter
U.], energisch, [ernsthaftig Lng.], streng, barsch, unfreundlich: man patika tavs darbiņš, tava dze̦dra valuodiņa. [dze̦dra (munter?) valuodiņa RKr. XVI, 118 (die vorsprechende Person habe hier - wohl irrtümlich - dze̦drs mit "jauks" interpretiert.] sīva, dze̦dra es uzaugu BW. 10674. atraitņam dze̦dri vārdi 11794. [dze̦dri runāt Lng., hart reden], brāļam dze̦dra (Var.: dže̦dra aus Alt-Autz) līgaviņa 3875. dze̦dri od. dze̦drā balsī kadam uzsaukt, dze̦dri atsaka Druva I, 237;
2) = dze̦strs. kühl:
dz. vējš Ar.;
[3) grell (von Farben):
dze̦dra krāsa, dze̦dri zils Bers., N. - Peb.]
Avots: ME I, 539
1) [frisch, munter
U.], energisch, [ernsthaftig Lng.], streng, barsch, unfreundlich: man patika tavs darbiņš, tava dze̦dra valuodiņa. [dze̦dra (munter?) valuodiņa RKr. XVI, 118 (die vorsprechende Person habe hier - wohl irrtümlich - dze̦drs mit "jauks" interpretiert.] sīva, dze̦dra es uzaugu BW. 10674. atraitņam dze̦dri vārdi 11794. [dze̦dri runāt Lng., hart reden], brāļam dze̦dra (Var.: dže̦dra aus Alt-Autz) līgaviņa 3875. dze̦dri od. dze̦drā balsī kadam uzsaukt, dze̦dri atsaka Druva I, 237;
2) = dze̦strs. kühl:
dz. vējš Ar.;
[3) grell (von Farben):
dze̦dra krāsa, dze̦dri zils Bers., N. - Peb.]
Avots: ME I, 539
dzelzene
dzelzene,
2): "kada zâle" AP., Heidenfeld; eine Pflanze
Lubn.; ‡
4) eine Beerenart ("indīga, kaulenei līdzīga uoga") AP.
Avots: EH I, 354
2): "kada zâle" AP., Heidenfeld; eine Pflanze
Lubn.; ‡
4) eine Beerenart ("indīga, kaulenei līdzīga uoga") AP.
Avots: EH I, 354
kad
kad (li. kadà, kàd),
1) wann -
in direkten und indirekten Fragesätzen: kad atnāks mums labāki laiki? diezin, kad tas būs, kad ne;
2) irgend wann, irgend einmal,
ja kad, wennn jemals: diezin, vai kad redzēsimies. re̦ti kad cilvē̦ks mierā ar sav\u likteni. viņš tagad nelaimīgs kâ jeb˙kad, als je;
3) wenn doch, dass doch -
in Wunschsätzen: kad tevi jupis parautu! kad tevi nelaime! Zum Kuckuck! Oft verstärkt mit jele: kad jele viņš nāktu!
4) als unterordnende Konjuktion -
a) temporal - wenn, indem, als, nachdem:
kad es dziedu, kuoši dziedu, kad raudāju, zē̦li raudu. kad bijām darbu pabeiguši, tad devāmies pie miera. viņš nebij vēl ne˙cik tāļu pabraucis, kad jau liels pulks ve̦lnu saradās Dīcm. I, 14;
b) konditional - wenn, falss:
kâ pazītu mani jaunu, kad (Var.: ja) līksmīgi nedzīvuotu BW. 71;
c) konzessiv - wenn auch:
kad arī visi pie tevim apgrēcinātuos, tad tuomē̦r es ne mūžam negribu apgrēcināties. tas jādara, kad vai kas Etn. IV, 204;
d) kausal - weil; da:
vai tādēļ nedzīvuošu, kad es žē̦li neraudāšu, kad es augu sērdienīte 22;
e) konsekutiv - so dass:
kur tu augi, smuka meita, kad (Var.: ka) es tevi neredzēju? Ltd. 127, 383;
f) final - damit, auf dass:
ej nuostan, ciema puisi, nuo manām kājiņām, kad es tevi nesaminu, dadža krūmu dē̦vē̦dama Ltd. 159;
g) deklarativ - dass:
tas, brālīti, tavs guodiņš, kad es biju rakstītāja Ltd. 2421. kad es būtu zinājusi, kad neveiklis lūkuojas.... 309. In den Fälle d - g wird in der Schriftsprache ka gebraucht;
5) meinetwegen, wenn,
auch in elliptischen Sätzen: lai viņš iet kad ratā Saul. jājiet, tautas, kad deviņas, es neiešu šuoruden BW. 14333. lai tad krustmāte le̦c kad uz galda A. XX, 934. tad pin viņus kad ap pirkstu Niedra. lai meklē kad ar uguni Apsk.;
6) Vor einem Partizip in der Bed. einer verallgemeinernden temporalen Relativpartikel: nāc, māsiņa, kad nākdama (wann du auch kommen magst),
nāc raže̦na bāliņuos BW. 17528;
[7) damals
(von dem dabei gemeinten Zeitpunkt ist eben die Rede nicht gewesen, doch setzt ihn der Sprechende als bekannt voraus): vai tu kad aiznesi viņam zābakus? kuo es kad muocījuos! Wolm.
Eher wohl aus urbalt. * kadā`n (worauf ostli. kadù, li. kadángi "weil"
und apr. kadan "als, wenn" weisen) als gleich ai. kadā "wann" und somit wahrscheinlich aus * kadu gekürzt, das in dem kadde alter Texte (s. Le. Gr. § 487) noch vorliegen kann.]
Avots: ME II, 131
1) wann -
in direkten und indirekten Fragesätzen: kad atnāks mums labāki laiki? diezin, kad tas būs, kad ne;
2) irgend wann, irgend einmal,
ja kad, wennn jemals: diezin, vai kad redzēsimies. re̦ti kad cilvē̦ks mierā ar sav\u likteni. viņš tagad nelaimīgs kâ jeb˙kad, als je;
3) wenn doch, dass doch -
in Wunschsätzen: kad tevi jupis parautu! kad tevi nelaime! Zum Kuckuck! Oft verstärkt mit jele: kad jele viņš nāktu!
4) als unterordnende Konjuktion -
a) temporal - wenn, indem, als, nachdem:
kad es dziedu, kuoši dziedu, kad raudāju, zē̦li raudu. kad bijām darbu pabeiguši, tad devāmies pie miera. viņš nebij vēl ne˙cik tāļu pabraucis, kad jau liels pulks ve̦lnu saradās Dīcm. I, 14;
b) konditional - wenn, falss:
kâ pazītu mani jaunu, kad (Var.: ja) līksmīgi nedzīvuotu BW. 71;
c) konzessiv - wenn auch:
kad arī visi pie tevim apgrēcinātuos, tad tuomē̦r es ne mūžam negribu apgrēcināties. tas jādara, kad vai kas Etn. IV, 204;
d) kausal - weil; da:
vai tādēļ nedzīvuošu, kad es žē̦li neraudāšu, kad es augu sērdienīte 22;
e) konsekutiv - so dass:
kur tu augi, smuka meita, kad (Var.: ka) es tevi neredzēju? Ltd. 127, 383;
f) final - damit, auf dass:
ej nuostan, ciema puisi, nuo manām kājiņām, kad es tevi nesaminu, dadža krūmu dē̦vē̦dama Ltd. 159;
g) deklarativ - dass:
tas, brālīti, tavs guodiņš, kad es biju rakstītāja Ltd. 2421. kad es būtu zinājusi, kad neveiklis lūkuojas.... 309. In den Fälle d - g wird in der Schriftsprache ka gebraucht;
5) meinetwegen, wenn,
auch in elliptischen Sätzen: lai viņš iet kad ratā Saul. jājiet, tautas, kad deviņas, es neiešu šuoruden BW. 14333. lai tad krustmāte le̦c kad uz galda A. XX, 934. tad pin viņus kad ap pirkstu Niedra. lai meklē kad ar uguni Apsk.;
6) Vor einem Partizip in der Bed. einer verallgemeinernden temporalen Relativpartikel: nāc, māsiņa, kad nākdama (wann du auch kommen magst),
nāc raže̦na bāliņuos BW. 17528;
[7) damals
(von dem dabei gemeinten Zeitpunkt ist eben die Rede nicht gewesen, doch setzt ihn der Sprechende als bekannt voraus): vai tu kad aiznesi viņam zābakus? kuo es kad muocījuos! Wolm.
Eher wohl aus urbalt. * kadā`n (worauf ostli. kadù, li. kadángi "weil"
und apr. kadan "als, wenn" weisen) als gleich ai. kadā "wann" und somit wahrscheinlich aus * kadu gekürzt, das in dem kadde alter Texte (s. Le. Gr. § 487) noch vorliegen kann.]
Avots: ME II, 131
kadegs
kade̦gs, der Wacholder BW. 3707, 1 var. [aus Nieder - Bartau, 34130 aus Wirginahlen. - Nebst li. kadagỹs und kadegis dass. (vgl. auch ce̦dri) zu gr. χέδρος "Wacholder" und vielleicht ai. kadru-ḥ "braun" u. a.; vgl. Lindén IF. XVIII, 491, Boisaq Dict. 426, Berneker Wrtb. I, 467, Petersson Heterokl. 104 ff., Brüch IF. XV, 199 ff.].
Avots: ME II, 131
Avots: ME II, 131
kadiķi
nekad
nekad, in Verbindung mit kad: kad nekad (li. kada nekadà), irgendwann: atnāci kad nekad pie manis, kad tev vaļas!
Avots: ME II, 717
Avots: ME II, 717
notrenēt
nùotrenêt, intr., vermodern, verfaulen: kadas piecas maikstis nuotrenājušas guļ gar zemi A. IX, 1, 229.
Avots: ME II, 877
Avots: ME II, 877
smurgulēt
smur̃gulêt C., schmurgeln, sabbeln, sudeln U.: pilnu dzēru biķerīti; kas bij kada smurgulīte, līdz pusei smurgulēja BW. 19774, 2.
Avots: ME III, 970
Avots: ME III, 970
snaikāties
snaikâtiês W.-Livl. n. U., Bers., Memelshof, (mit aĩ) Drosth., Jürg., =snaîgstîtiês: meita snaikādamās same̦t krāsni pilnu LP. V, 19. zirgs jau snaikājies pēc uolas 29. biedri jau snaikājās ābuoļus raut VI, 510. ķēniņa meita taļāk snaikadamās pļunkt! upē iekšā LP. VII, 41. nesnaikājies, ka nesāk sāpēt vēde̦rs! Walgalen. Zu sniekt.
Avots: ME III, 972
Avots: ME III, 972
tobrīd
tùobrìd(i), in dém Augenblick, dann, damals: pē̦rkuons tuobrīd nesperšuot LP. VII, 453. tuobrīd arī ne˙kadas drukātas grāmatas nebija Launitz Stāsti 3. biedrības . . . vajadzības neļāva . . . tuobrīdi kasi izplātīt uz ār pusi Kaudz. M. 296.
Avots: ME IV, 284
Avots: ME IV, 284
tobrīdi
tùobrìd(i), in dém Augenblick, dann, damals: pē̦rkuons tuobrīd nesperšuot LP. VII, 453. tuobrīd arī ne˙kadas drukātas grāmatas nebija Launitz Stāsti 3. biedrības . . . vajadzības neļāva . . . tuobrīdi kasi izplātīt uz ār pusi Kaudz. M. 296.
Avots: ME IV, 284
Avots: ME IV, 284
uzraut
uzraût,
1): kad audzējam pirkstā piesien čušļu pulvēri ar cūku taukiem, tad tūlīt uzrauj (= izve̦lk strutas) Frauenb.;
2): sals uzrāvapirmuo le̦du Austriņš Raksti VII, 356. uz zara uzrāvu jaku, - nuovirkšēja vien AP. kad apsē̦tu tīrumu nuorullē un uznāk tāds lielāks lietus, tad uzraun tâ kâ ādu ebenda;
6): nuo smagas celšanas viņam pakrūte uzrauta ("sace̦lta uz augšu") Seyershof. nuo stiprām zālēm viņam čulgas uzrautas augšā ebenda. Refl. -tiês,
1): nuo miedziņa uzrãvuos BW. 3468, 8;
4): labam pļāvējam strīķis ne˙kad neuzraujas uz zuobiem ("strīķējuot neuzve̦lkas") Seyershof; ‡
6) geraten auf:
nu tu gan (pre̦cē̦damās) esi uzrāvusēs uz tāda vīra, kada negribēji Saikava; ‡
7) sich schnell aufregen; zornig werden
Seyershof; ‡
8) "?": teļš paliek tāds uzrāvies ("sāk panīkt, ir nuoguris, labi neē̦d") Frauenb.
Avots: EH II, 731
1): kad audzējam pirkstā piesien čušļu pulvēri ar cūku taukiem, tad tūlīt uzrauj (= izve̦lk strutas) Frauenb.;
2): sals uzrāvapirmuo le̦du Austriņš Raksti VII, 356. uz zara uzrāvu jaku, - nuovirkšēja vien AP. kad apsē̦tu tīrumu nuorullē un uznāk tāds lielāks lietus, tad uzraun tâ kâ ādu ebenda;
6): nuo smagas celšanas viņam pakrūte uzrauta ("sace̦lta uz augšu") Seyershof. nuo stiprām zālēm viņam čulgas uzrautas augšā ebenda. Refl. -tiês,
1): nuo miedziņa uzrãvuos BW. 3468, 8;
4): labam pļāvējam strīķis ne˙kad neuzraujas uz zuobiem ("strīķējuot neuzve̦lkas") Seyershof; ‡
6) geraten auf:
nu tu gan (pre̦cē̦damās) esi uzrāvusēs uz tāda vīra, kada negribēji Saikava; ‡
7) sich schnell aufregen; zornig werden
Seyershof; ‡
8) "?": teļš paliek tāds uzrāvies ("sāk panīkt, ir nuoguris, labi neē̦d") Frauenb.
Avots: EH II, 731