Paplašinātā meklēšana

kaîds: auch Lubn.

Avots: EH I, 573

kaids, infl., für kâds BW. 15822, 4; [s. auch Le. Gr. § 383].

Avots: ME II, 132

‡ nezkaids (nez˙kaids?), = kâds ( r. какой-то): n. spē̦ks Pas. XIII, 218.

Avots: EH II, 23

skaids (unter skaîda): cē̦rt kuoku, plêš skaidus Pas. V, 172 (aus Makašēni).

Avots: EH II, 498

‡ aûdinis (li. audinỹs "Gewebtes"),

1) was eigen-, hausgewebt ist:
nebija pirktu drēbju. kaids burnass, vis savs audinis Auleja;

2) ein Kopftuch
Warkl.

Avots: EH I, 183

ìecildît, ‡

2) = ìeslavêt: viņš nav ni˙kaids liels meisteris, - tikai iecildīts par taidu Warkl.

Avots: EH I, 506

‡ izvàķinât ² Auleja "it kâ ruotaļādamies izaudzēt": es juo (= viņu) izvāķināvu; tān kaids vucins izauga!

Avots: EH I, 494

klàust: auch (mit àu ² ) Auleja, Heidenfeld, ("nachforschen") Sonnaxt, Zvirgzdine: klauš, kur te būs kaids aplāts Auleja; klàust ² (abfragen, überhören) bē̦rnus Kaltenbr., Oknist. ‡ Refl. -tiês, Erkundigungen einziehen: tagad vis da Rīgai klaušas Kaltenbr. kuŗa meita palabāka, da taî tik klaušas kutnieki Auleja. klaušas jie, kur kaids aplāts ebenda.

Avots: EH I, 611

‡ *nerima, nerimas Auleja, die Unruhe: skuķis bēra steigā un nerimā jautājumus Veselis Netic. Toma mīlest. 164. kad paduomā, kaids tān pasaulis, net nerimas je̦m Auleja.

Avots: EH II, 18

‡ nikâtiês, -ājuos Warkl.,

1) = niķuôtiês: bē̦rns, zirgs nikājas;

2) "slimuot": guovis nikājas: būs kaids nuoredzējis. Vgl. ‡ niks.

Avots: EH II, 24

nùoredzêt, ‡

2) erleben
Segew.: es mūžu dzīvuodams diezgan nuoredzējis; ‡

3) kennen lernen
Segew.: vajag viņu n.; gan nuoredzēs, kāds viņš ir; ‡

4) mit bösem Blick verhexen (?)
Warkl.: guovis nikājas, - būs kaids nuoredzējis.

Avots: EH II, 81

‡ palìekums ² Auleja, = paliẽks II 1: kaids p. (eine letzte, verspätete Regenwolke) nuo pakaļas vilkās.

Avots: EH II, 152

skaîda Wolm. u. a., skaîds ² Salis, kaids">skaids Manz. Lettus, gen. pl. skaîžu (neben den übrigen Formen eines ā- Stamms) Prl. n. FBR. VI, 95,

1) der Span, Holzspan
U.: Sprw. kur (kuoku) cē̦rt, tur skaidas krīt (le̦c). kuoku ar divi skaidām cirst, den zu fällenden Baum auf zwei Seiten anhauen U. -salst, ka skaidas le̦c augšā, es friert, dass die Späne springen U.;

2) rustu skaidas, Gerberlohe
B. Vēstn. Zu šķiêst, li. skiedà "Span".

Avots: ME III, 864

I spiêst,

1): vēl spiež (d. h., hinkt)
uz kreisuo kāju Frauenb. ar... rakstu spiežamiem BW. 32160, 11;

4): tur tagad laikam mūsu avīzi spiedīs Blaum. Raksti XI, I ⁴ (1938), 191; ‡

6) "aiztaisīt, nuoslēgt" Auleja: uz naktis spiež duravas, ka kaids neiesavilktu iekšā. vajag baruokli s. (im Verschlag halten), lai tuklējas; ‡

7) eilig laufen
Linden in Kurl.: zirgs spieda pāri par labību. Refl. -tiês,

2): katrs jau spiežas ("grib līgt") pie labām saimniecēm Frauenb. uz Limbažiem vie˙nādi vairāki spiedās (tiecās, mēģināja nuokļūt) sivē̦nu pirkt Salis. nu jau visi spiežas ("steidzas") , lai līdz Jāņiem var dārzus piestādīt Frauenb.; ‡

3) mit Schwierigkeiten kämpfen, sich mühsam durchs Leben schlagen
Seyershof: es tâ˙pat e̦smu spiedies savu mūžu dzīvuodams.

Avots: EH II, 554, 555

‡ tivinieks Strods Par. 117 (hier daneben f. tivinīca), = tuvinieks: kaids t. mirs Lttic. 2169 (aus Borchow).

Avots: EH II, 684

*viesūns (erschlossen aus infl. vīsylns), = viẽsulis (?): ķēniņš vairs nevar atturēties, viņu raun pēc putna kai kaids viesūns Pas. V, 211.

Avots: ME IV, 671