Paplašinātā meklēšana

‡ apkal˜pinât, = apkal˜puôt: nevar a. vien! Bauske.

Avots: EH I, 89

izkal˜pinât, tr., schwer (lange) knechten: tautas gars izkalpinātuos tautas luocekļus apcēla uz jauniem darbiem Vēr. II, 482.

Avots: ME I, 747

[kàlpinât, tr., jem. zum Knecht machen, knechten, sich bedienen lassen: savu sievu, dabas spē̦kus. lūk tur kalpinātās vietā cita būte stāvēja MWM. VII, 722. Subst. kal˜pinâtãjs, der Tyrann, jem., der einen andern zu Knechtsdiensten zwingt.

Avots: ME II, 144

[nùokal˜pinât, andauernd knechten, viel dienen lassen: n. da nabagam Lis.]

Avots: ME II, 793

‡ pakal˜pinât, Dienste (Gefälligkeiten) erweisen lassen: viņš ... prata mūs ... labi p. Jauns. Raksti IV, 48.

Avots: EH II, 140

sakal˜pinât, eine gewisse Zeit hindurch dienen lassen: s. viņu piecus gadus.

Avots: ME II, 643

deivelêt,

1): an unrechter Stelle, unnütz tragen, benutzen
(mit èi ² ) KatrE.: zābakus jau sāku šur, tur d. jaunuo vāģu gan nevajadzēja d. ebenda;

2) "kalpināt bez īstas vajadzības, grūstīt" (vorzugsweise von Pferden gesagt) Fistehlen.

Avots: EH I, 314

niẽcinât: üblen Leumund über jem. verbreiten OB.; "likt nevietā ciest; izdzìt, izkalpināt" AP.

Avots: EH II, 27

savvaļa U., savvaļĩba U., der Eigenwille U.; die Unabhängigkeit, Dienstlosigkeit U.; der Müssiggang U.; die Freiheit, Uneingeengtheit, Ungezähmtheit: raganas, savvaļā dzīvuodamas,... nekalpinātas Etn. III, 152. savvaļībā dzīvuot Kaudz. M. 346. biškrēsliņi aug arī savvaļā (in freier Natur, ohne menschliche Pflege) Konv. ² 377. eļļaskuoks, savvaļā auguot, ir ērkšķains krūms 830. sajuozis svārkus, sacēlis apkakli, lai siltums nestaigā savvaļā Duomas IV, 458. pārme̦zdams viņiem vis˙visādus netikumus: savvaļību, nebēdību... Latvju tauta XI, 1, 69. savaļas "Gerechtsame" Mag. IV, 2, 141. Aus savs . vaļa. Die Nebenform savaļa ist vielleicht (nach Būga KSn. I, 54) haplologisch aus* savavaļa entstanden.

Avots: ME III, 794