kalpināt

[kàlpinât, tr., jem. zum Knecht machen, knechten, sich bedienen lassen: savu sievu, dabas spē̦kus. lūk tur kalpinātās vietā cita būte stāvēja MWM. VII, 722. Subst. kal˜pinâtãjs, der Tyrann, jem., der einen andern zu Knechtsdiensten zwingt.

Avots: ME II, 144