Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kalva' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kalva' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

kalva

I kalva [Bergm. n. U.], kalve [Ledmannshof] (li. kálvė), die Schmiede: kaist un kūp kâ kalves guns Rainis, Lis. Zu kal˜t.

Avots: ME II, 146


kalva

II kal˜va,

1): eine Anhöhe in einer Wiese
Iw.;

2): eine kleine Insel zwischen zwei Flussarmen
(mit àl 2 ) Saikava. - Vgl. die Flurnamen Čibenes kal˜va Lvv. II, 9, Zviẽdru kal˜va II, 18 (Anhöhen), Vilˆka 2 kal˜va II, 92, Lielā kalva II, 117, Vīgriežu kalva II, 124 (Wälder), Umurkalva II, 12 (ein Feld), Māckus kalva II, 20 (eine Wiese), Āža kalva II, 20 (ein Sumpf), Breņ̃ča kal˜va II, 17, Suvejkal˜va ebenda, Čigânu 2 kalˆva II, 19, Kalvas dīķis II, 47.

Avots: EH I, 580


kalva

II kal˜va [Bl.] (li. kalvà, acc. s. kal˜vą "eine kleine Anhöhe"),

1) eine Anhöhe, ein Hügel
Grob.: šis bij ieduomājies kalnus, kalvas ievelt gŗavās un visu apgabalu nuolīdzināt LP. VI, 517. par kalvām Ruojas jūŗmalē sauc kalnu rindas aiz kāpām - zemē iekšā. pie kalna uz vakariem pieslienas kāda pus˙uotra versti gaŗa kalva LP. VII, 94; ["eine Weide (ganība), wo nur Heidekraut wächst" Turlau];

2) eine kleine Insel
[Umaiten], Elv.: tai vietā, kur sieva gulējuse, viļņi atkāpušies, - izcē̦lusies kalva (saliņa) LP. V, 391. tur upes līkumā bijuse kalva (sala) un uz tās kalvas le̦pnas pils V, 264. me̦lni dze̦lzu vīri jūŗas kalvā sienu pļāva Tr. IV, 480; eine Halbinsel Preekuln;

3) Bai, Meerbusen [?]
L.; die Sandbank Perk. Zu kalns, celt.

Avots: ME II, 146


kalva

III kalva: auch Doblen, (mit al˜ ) Blieden n. FBR. XVI, 99, Siuxt: puškuoju ... istabiņu ... ar kalvām BW. 3539.

Avots: EH I, 580


kalva

III kalva, s. kalve I.

Avots: ME II, 146


kalva

[IV kal˜va, eine mit Schwarzellern dicht bewachsene Niederrung Ugunzeem; das Dickich (?) Edwahlen.]

Avots: ME II, 146


kalvainis

[I kalvainis BW. 19186, 3 var., = ķe̦l(a)vainis: znuotiņ, manu kalvainīti! [aus Schlossberg; vielleicht mit ķ - statt k- zu lesen.]

Avots: ME II, 146



kalvains

kal˜vaîns, hügelig Dunika, Wandsen; mit kleinen Baumgruppen bestanden Stenden: sausās, kalvainās pļavās Janš. Bandavā II, 72.

Avots: EH I, 580

Šķirkļa skaidrojumā (6)

biezi

bìezi, Adv. (unter bìezs),

1): kur juo lejas zeme, tur juo biezāki jāvagā; kur juo kalva, tur nevajag tik b. Grob.; ‡

2) oft Siuxt.

Avots: EH I, 224


dabļš

dabļš, stark, üppig: dabļi asni N. - Schwnb. sala bij ar dabļiem augiem MWM. XI, 318. šīs kalvas ir juo dabļākas MWM. X, 876. dabļi audzis, üppig gewachsen. sēja dabļi sanākuši Naud. [In Neuenburg lautet der nom. s. masc. g.: dabļis (acc. s. dabļu). Berneker stellt Wrtb. I, 182 le. dabļš zu apr. (acc. s.) debīkan "gross" und ksl. дебелъ "dick". Dagegen spricht aber das mit dabļš gleichbedeutende dābls, dessen ā nicht gut mit e ablauten kann. Also wohl nebst dabls zu daba und aksl. добръ, indem man für dieses le. Adjektiv eine ältere Bed. "tüchtig" voraussetzen kann.]

Kļūdu labojums:
sanākuši = sanākusi

Avots: ME I, 428


kalve

II kalve, s. kalva I.

Avots: ME II, 146


kalvenieks

[II kal˜venieks od. kal˜viņš, der Wächter der Moritzinsel (Mōrica kalva) im Usmaitenschen See.]

Avots: ME II, 146


kalvs

[kalvs, ein Vorgebirge L.; [vgl. kalva II.]

Avots: ME II, 147


kazbara

kazbara "?": īsā kazbaras zâlīte Janš. Dzimtene III 2 , 346. sausās, kalvainās pļavās, kur... auga rē̦nā, lupainā kazbaras zâlīte Bandavā II, 72.

Avots: EH I, 597