kalva
I kalva [Bergm. n. U.], kalve [Ledmannshof] (li. kálvė), die Schmiede: kaist un kūp kâ kalves guns Rainis, Lis. Zu kal̃t.
Avots: ME II, 146
Avots: ME II, 146
kalva
II kal̃va [Bl.] (li. kalvà, acc. s. kal̃vą "eine kleine Anhöhe"),
1) eine Anhöhe, ein Hügel
Grob.: šis bij ieduomājies kalnus, kalvas ievelt gŗavās un visu apgabalu nuolīdzināt LP. VI, 517. par kalvām Ruojas jūŗmalē sauc kalnu rindas aiz kāpām - zemē iekšā. pie kalna uz vakariem pieslienas kāda pus˙uotra versti gaŗa kalva LP. VII, 94; ["eine Weide (ganība), wo nur Heidekraut wächst" Turlau];
2) eine kleine Insel
[Umaiten], Elv.: tai vietā, kur sieva gulējuse, viļņi atkāpušies, - izcē̦lusies kalva (saliņa) LP. V, 391. tur upes līkumā bijuse kalva (sala) un uz tās kalvas le̦pnas pils V, 264. me̦lni dze̦lzu vīri jūŗas kalvā sienu pļāva Tr. IV, 480; eine Halbinsel Preekuln;
3) Bai, Meerbusen [?]
L.; die Sandbank Perk. Zu kalns, celt.
Avots: ME II, 146
1) eine Anhöhe, ein Hügel
Grob.: šis bij ieduomājies kalnus, kalvas ievelt gŗavās un visu apgabalu nuolīdzināt LP. VI, 517. par kalvām Ruojas jūŗmalē sauc kalnu rindas aiz kāpām - zemē iekšā. pie kalna uz vakariem pieslienas kāda pus˙uotra versti gaŗa kalva LP. VII, 94; ["eine Weide (ganība), wo nur Heidekraut wächst" Turlau];
2) eine kleine Insel
[Umaiten], Elv.: tai vietā, kur sieva gulējuse, viļņi atkāpušies, - izcē̦lusies kalva (saliņa) LP. V, 391. tur upes līkumā bijuse kalva (sala) un uz tās kalvas le̦pnas pils V, 264. me̦lni dze̦lzu vīri jūŗas kalvā sienu pļāva Tr. IV, 480; eine Halbinsel Preekuln;
3) Bai, Meerbusen [?]
L.; die Sandbank Perk. Zu kalns, celt.
Avots: ME II, 146
kalva
II kal̃va,
1): eine Anhöhe in einer Wiese
Iw.;
2): eine kleine Insel zwischen zwei Flussarmen
(mit àl 2 ) Saikava. - Vgl. die Flurnamen Čibenes kal̃va Lvv. II, 9, Zviẽdru kal̃va II, 18 (Anhöhen), Vil̂ka 2 kal̃va II, 92, Lielā kalva II, 117, Vīgriežu kalva II, 124 (Wälder), Umurkalva II, 12 (ein Feld), Māckus kalva II, 20 (eine Wiese), Āža kalva II, 20 (ein Sumpf), Breņ̃ča kal̃va II, 17, Suvejkal̃va ebenda, Čigânu 2 kal̂va II, 19, Kalvas dīķis II, 47.
Avots: EH I, 580
1): eine Anhöhe in einer Wiese
Iw.;
2): eine kleine Insel zwischen zwei Flussarmen
(mit àl 2 ) Saikava. - Vgl. die Flurnamen Čibenes kal̃va Lvv. II, 9, Zviẽdru kal̃va II, 18 (Anhöhen), Vil̂ka 2 kal̃va II, 92, Lielā kalva II, 117, Vīgriežu kalva II, 124 (Wälder), Umurkalva II, 12 (ein Feld), Māckus kalva II, 20 (eine Wiese), Āža kalva II, 20 (ein Sumpf), Breņ̃ča kal̃va II, 17, Suvejkal̃va ebenda, Čigânu 2 kal̂va II, 19, Kalvas dīķis II, 47.
Avots: EH I, 580
kalva
kalva
III kalva: auch Doblen, (mit al̃ ) Blieden n. FBR. XVI, 99, Siuxt: puškuoju ... istabiņu ... ar kalvām BW. 3539.
Avots: EH I, 580
Avots: EH I, 580
kalva
IV kal̃va, eine mit Schwarzellern dicht bewachsene Niederrung Ugunzeem; das Dickich (?) Edwahlen.]
Avots: ME II, 146
Avots: ME II, 146