Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kalvis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kalvis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (5)
kalve
II kalve: auch (mit àl 2 ) Krāslava, Skaista: kalvis gāja ..., kab kas nuopirktu jā kalvi Pas. X, 139 (aus Asūne). kal, kalvīte, kuo kaldama, kal man dze̦lza ritentiņu! Tdz. 44064.
Avots: EH I, 580
Avots: EH I, 580
uzbeigt
uzbèigt,
1) beenden
Wolm.: darbu;
2) töten:
viņš uzbeidza aizšautuo zaķi. kalvis... uzsit šim ar veseri pa˙galvu un tâ uzbeidz... ģenerāli Pas. IV, 180 f.
Avots: ME IV, 316
1) beenden
Wolm.: darbu;
2) töten:
viņš uzbeidza aizšautuo zaķi. kalvis... uzsit šim ar veseri pa˙galvu un tâ uzbeidz... ģenerāli Pas. IV, 180 f.
Avots: ME IV, 316
uzkalt
uzkal˜t,
1) draufschlagen
Bielenstein Holzb. 557;
2) schmiedend herstellen:
lai tē̦vs šim uzkaļuot... kūju Pas. II, 217, kalvis atbild: lūdzu... pagaidīt, kamē̦r es vēl kādu lietu uzkaļu IV, 45.
Avots: ME IV, 339
1) draufschlagen
Bielenstein Holzb. 557;
2) schmiedend herstellen:
lai tē̦vs šim uzkaļuot... kūju Pas. II, 217, kalvis atbild: lūdzu... pagaidīt, kamē̦r es vēl kādu lietu uzkaļu IV, 45.
Avots: ME IV, 339
uzsist
uzsist,
1): "Kalvis" ME. IV, 377 durch "kalvis" zu ersetzen; ‡
9) aufschreiben
AP: uzsit man vienu āju (den Buchstaben a)! Refl. -tiês,
1): dažreiz liela zive uzsitas ("iznirst ar sparu") uz ūdens Linden in Kurl. aiz meža uzsitas duobja dārduoņa A. Brigadere Dievs, daba, darbs 302.
Avots: EH II, 732
1): "Kalvis" ME. IV, 377 durch "kalvis" zu ersetzen; ‡
9) aufschreiben
AP: uzsit man vienu āju (den Buchstaben a)! Refl. -tiês,
1): dažreiz liela zive uzsitas ("iznirst ar sparu") uz ūdens Linden in Kurl. aiz meža uzsitas duobja dārduoņa A. Brigadere Dievs, daba, darbs 302.
Avots: EH II, 732
uzsist
uzsist,
1) einen Schlag versetzen:
Kalvis nu uzsit šim ar veseri pa galvu Pas. IV, 180 f.; (energisch und wiederholt?) schlagen: situ knipi uzsizdama uz knēveŗa de̦guniņu BW. 15206 (ähnlich 21808 var., wo dafür auch: situ knipi uz knipīša uz tautieša de̦guniņa);
2) aufschlagen (aufheften):
u. jumtu, ein Schindeldach herstellen. arklus tesiet, griezes (II
1) uzsist ("?") Lāčpl. 129. u. (bauen)
laivu Bielenstein Holzb. 607. uzsitamais, Umschlag Mag. IV, 2, 145;
3) aufschlagen (üffnen):
u. le̦du. u. grāmatu U. (ein Germanismus?);
4) aufschlagend finden:
sit par mūri, uzsit sudrabu RKr. VII, m. 793;
5) aufstreuen:
u. (uzbērt un iejaukt) miltus putrai, kuo vāra;
6) uzsist trumpas, ein Kartenspiel beginnen;
7) anschlagen (einen Ton):
izjauc sākumā uzsistuo skaidruo... akordu Vēr. II, 729. sirds sāka jau uzsist... citadus tuoņus Veselis Tīr. ļaudis;
8) im Aussehen, in der Farbe ähneln:
meita uzsit vairāk pēc mātes. šī drēbe uzsit (jeb izsit) vairāk pēc sarkanas... krāsas Druw. n. RKr. XVII, 85. Refl. -tiês,
1) aufschlagen
(intr., = emporschnellen): mutulis... uzsitās augšup MWM. IX, 592. viļņu šļakatas uzsitās līdz ceļam;
2) "пристать, прилипнуть" Spr.; unvermutet sich bilden (= entstehen) an, auf:
man uzsities budzis Jürg.;
3) sich emporarbeiten, mit Mühe und Kraftaufwand in eine höhere Stellung gelangen:
uzsitīšuos par vīru A. XII, 524. nuo vienkārša skrīverīša uzsities par simtu tūkstuošnieku A. v. J. 1897, S. 850;
4) man uzsitās ar āmuru uz pirksta, es passierte mir, dass ich (oder ein anderer) unversehens mir mit dem Hammer auf den Finger schlug.
Subst. uzsišana, das Aufschlagen; das definitive zu Tode Schlagen: Matīss ar savu lieluo kūju pie lāču mātes klāt"pie uzsišanas" A. XX, 144. uzsitẽjs, der Aufschlagende; wer in der Schmiede mit dem grossen Hammer aufs Eisen schlägt: kalējam ir uzsitējs.
Avots: ME IV, 377
1) einen Schlag versetzen:
Kalvis nu uzsit šim ar veseri pa galvu Pas. IV, 180 f.; (energisch und wiederholt?) schlagen: situ knipi uzsizdama uz knēveŗa de̦guniņu BW. 15206 (ähnlich 21808 var., wo dafür auch: situ knipi uz knipīša uz tautieša de̦guniņa);
2) aufschlagen (aufheften):
u. jumtu, ein Schindeldach herstellen. arklus tesiet, griezes (II
1) uzsist ("?") Lāčpl. 129. u. (bauen)
laivu Bielenstein Holzb. 607. uzsitamais, Umschlag Mag. IV, 2, 145;
3) aufschlagen (üffnen):
u. le̦du. u. grāmatu U. (ein Germanismus?);
4) aufschlagend finden:
sit par mūri, uzsit sudrabu RKr. VII, m. 793;
5) aufstreuen:
u. (uzbērt un iejaukt) miltus putrai, kuo vāra;
6) uzsist trumpas, ein Kartenspiel beginnen;
7) anschlagen (einen Ton):
izjauc sākumā uzsistuo skaidruo... akordu Vēr. II, 729. sirds sāka jau uzsist... citadus tuoņus Veselis Tīr. ļaudis;
8) im Aussehen, in der Farbe ähneln:
meita uzsit vairāk pēc mātes. šī drēbe uzsit (jeb izsit) vairāk pēc sarkanas... krāsas Druw. n. RKr. XVII, 85. Refl. -tiês,
1) aufschlagen
(intr., = emporschnellen): mutulis... uzsitās augšup MWM. IX, 592. viļņu šļakatas uzsitās līdz ceļam;
2) "пристать, прилипнуть" Spr.; unvermutet sich bilden (= entstehen) an, auf:
man uzsities budzis Jürg.;
3) sich emporarbeiten, mit Mühe und Kraftaufwand in eine höhere Stellung gelangen:
uzsitīšuos par vīru A. XII, 524. nuo vienkārša skrīverīša uzsities par simtu tūkstuošnieku A. v. J. 1897, S. 850;
4) man uzsitās ar āmuru uz pirksta, es passierte mir, dass ich (oder ein anderer) unversehens mir mit dem Hammer auf den Finger schlug.
Subst. uzsišana, das Aufschlagen; das definitive zu Tode Schlagen: Matīss ar savu lieluo kūju pie lāču mātes klāt"pie uzsišanas" A. XX, 144. uzsitẽjs, der Aufschlagende; wer in der Schmiede mit dem grossen Hammer aufs Eisen schlägt: kalējam ir uzsitējs.
Avots: ME IV, 377