Paplašinātā meklēšana

àizkamît (wo?), = àizkamât 1: a. skapi. Refl. -tiês Oknist "fremden Widerstand überwindend hin-, weggelangen": a. uz kaimiņiem.

Avots: EH I, 28

kamī, Lok. von kas, worin Wolm., C., Jauns.

Avots: ME II, 150

I kamīlis, = kamiens, die Tannenborke Dond., Buschh. [ī in Buschh. vielleicht aus ie.]

Avots: ME II, 150

II kamīlis "ein schwaches, abgemagertes Pferd"(?) Degunen.]

Avots: ME II, 150

kamīne, = kamene II: lûkus jeb kamīnes plêst, abborken Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 582

I kamît: zur Bed. vgl. ‡ àizkamît.

Avots: EH I, 582

I kamît "(jem. etwas) wegnehmen"(?) Wenden.]

Avots: ME II, 150

II kamît "betteln"(?): čigāni nāk kamīt Sessw.]

Avots: ME II, 150

‡ III kamît "schlingen" Bauske, Trik.

Avots: EH I, 582

kamîtiês: sich bemühen, streben Gr.- Buschh. n. FBT2. XII, 84 (praes. -ījuos), Saucken: kamījās (gab sich Mühe zu gefangen) uz pilsē̦tu Oknist.

Avots: EH I, 582

kamîtiês ("namentlich fahrend) nicht nachzubleiben suchen; līdzi dzīties" Nerft.]

Avots: ME II, 150, 151

nãkamĩba, die Zuklunft: varēja bez rūpēm nuoraudzīties nākamībā A. XVII, 112.

Avots: ME II, 698

neàiztìekamĩba *, die Unangreifbarkeit, Unantastbarkeit.

Kļūdu labojums:
[*) Bei der Anführung der negierten Formen ist im Folgenden Vollständigkeit nicht beabsichtigt, da sie weder gut möglich, noch notwendig ist.]

Avots: ME II, 706

neatlìekamĩba *, die Unaufschiebbarkeit: reformu neatliekamība B. Vēstn.

Avots: ME II, 707

patìkamĩba* die Annehmlichkeit, Anmut MWM. IV, 676.

Avots: ME III, 122

pḕ̦rkamĩba*, die Käuflichkeit: ierēdņu pē̦rkamība Konv. ² 564.

Avots: ME III, 208

àizkars,

1) der Vorhang (vor Fenstern, Guckfenstern in den Türen):
viesnīcā atradās ikkatras iztabas durvīs apaļa stikla rūtiņa, kuŗām bij priekšā aizve̦lkami aizkari Kaudz. M.; vor den Türen: durvju aizkari B. Vēstn.; vor Betten: pie gultas karājās aizkars B. Vēstn.; vor der Bühne im Theater: aizkars krīt, paceļas. Bildl.: cerēja pacelt nākamības nuoslē̦pumainuo aizkaru Etn. II, 140;

2) das, woran man etwas hängt:
es negribu neveiklīšu ne ieluoka aizkaram BW. 21884.

Kļūdu labojums:
neveiklīšu = neveiklīša

Avots: ME I, 31

re̦guonis*, der Hellseher, Prophet: pravietis un re̦guonis Seifert Chrest. III, 3, 92. es sludinu jums nākamību kâ pravietis un re̦guonis Asp. izlūdzies mīlīgai Laimai liesmaiņuo re̦guoņa aci! Aus. I, 83.

Avots: ME III, 504

rūpe Spr., rūpa L., gew. der Plur.: rũpes C., PS., Wolm., Wohlfahrt, Dond., Kandau, Selg., Arrasch, Kurs., Jürg., Siuxt, Bauske, Nigr., Serbigal, AP., Līn., Iw., Wahnen, rûpes ² Widdrisch, Karls., Salisb., Ruj., Salis, rùpes ² KL, Prl., Nerft, Preili, rūpas St., U., auch rũpiņš Ahs., rũpiņi, die Sorge(n), der Kummer, die Kümmernis: man par tuo nav ne˙kāda rūpe Saikava. man tādas rūpes puišeļa labad Nigr. viņai arī sava rūpe Ar. ne tev kāda rūpe, ne kāda bē̦da De̦glavs Rīga II, 1, 18. ar juo lielu rūpi mums jānuodruošina nākamība B. Vēstn. ve̦cākiem liels rūpiņš, kamē̦r bē̦rnus izskuoluo Ahs. pateicība ve̦cākiem par viņu pūliņiem un rũpiņiem Janš. Dzimtene IV, 68. rūpju pilna balss, eine sorgen-, kummervolle, bekümmerte Stimme.

Avots: ME III, 571

sabirkstît, tr., anschüren: kamīnā sabirksta kuoku uogļu uguntiņu Vēr. v. J. 1904, S. 484, vaimanas sabirksta sirdī jaunas liesmas Vēr. II, 57.

Avots: ME III, 593

I staiga,

1) der Gang
Ar., Bers., der Spaziergang A. XX, 265, Wid.: saulei gaŗa staiga Latv. tur liela stazga (= staigāšana) Nötk. nākamības staigā līdz ies . . . atmiņas Pavas. Jānis; staigu (gen. pl.) akmeni, einen wandernden Stein LP. III, 102;

2) = kāja: staigas par gaŗām Celm. likšu pa staigām! Libau;

3) staigas, Stelzen
Durben, Treiden. Vgl. li. staigà "plötzlich".

Avots: ME III, 1038