Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kamar' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kamar' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)

izkamarēt

izkamarêt (unter izkamerêt ),

1): auch Bers.; Golg.; Lis., Meselau, PV., Smilten, ‡

2) "izgādāt; ar pūlēm kuo panākt" Wessen; ‡

3) kramend durchwühlen
Adl., Lös:, N.-Peb , Sessw., Tirsen: i. uotra lietas; ‡

4) mühsam durch eine enge Ritze herausziehen
Adl., Geistershof, Līvāni, Lös., Tirsen u, a. ‡ Refl. -tiês; zur Genüge klamen, wühlen: viņam jau de̦g pa˙priekšu i., lai vē̦lāk zinātu, kur kuo nuočiept PV.

Avots: EH I, 453

kamar

‡ kamar Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 91, kamar Salis n. FBR. XV, 71, = kamẽ̦r.

Avots: EH I, 581

kamara

kamara,

1): auch Dunika; siers ir apkaltis biezu kamaru Siuxt;

2): auch Frauenb., Iw., Libau, Siuxt.

Avots: EH I, 581

kamara

kamara,

1) die Kruste:
zemes kamara, sniega k. [kad biezputru nuoliek karstumā, tad virsū ruodas kamara Kr. - Würzau];

2) kamars Dond., [Nogallen], die Schwarte am Speck
Adsel, N. - Sessau: es jau tas kamaru ēdējs Kand., Naud.;

[3) die obere Schicht der Sahne auf gegorener Milch
Kr. - Würzau.] Aus estn. kamar "Schwarte".

Avots: ME II, 148

kamarēt

kamarêt,

1): auch Wessen; ‡

2) "versuchen etw. zu erlangen"
Wessen.

Avots: EH I, 581

kamarēt

kamarêt, kamerêt, - ẽju, tr., intr., kramen, schnüffeln, durchsuchen: kuo tu pa skapi kamarē? Lis., Bers. [kamarēt laukā, auskramen. ] Gew. refl. -tiês, schnüffeln, kramen: kuo tu tâ kamarējies pa citu lietām Nötk., Druw., Aps., A. XVII, 186.

Avots: ME II, 148

kamari

‡ *kamaŗi "?": ej ... ārā sēst kamaruos (> ostle. kamarūsi)! BW. 33573.

Avots: EH I, 581

kamaris

‡ kamaris Meselau, PV., = kamars 1 und 2: kad k. mājā, tad neesi druošs, ka nebūs visas maliņas izkamarītas.

Avots: EH I, 581

kamarīt

kamarît, ‡

2) auch refl. -tiês, an etw. herummeistern (z. B. bei der Reparatur eines komplizierten mechanismus)
N.-Peb.: kuo tu kamaries, ka nemāki! tikmē̦r kamarījies apkārt, kamē̦r nu ir pa˙galam. kuo viņš tur kamarījas (krāmējas)? Druw.

Avots: EH I, 581

kamarot

[kamaruôt, die Sahne von der Milch abschöpfen Gr. - Sassau.]

Avots: ME II, 148

kamaroties

kamaruôtiês, kameradschaftlich miteinander leben, sich verbrüdern: kamaruojas, brāļuojas, bučuojas Purap.

Avots: ME II, 148

kamars

kamars,

1) der Schnüffler:
viņš ir gan tīrais kamars, t. i. kas visur bāž savu de̦gunu iekšā Bers., [Lis.;

2) "ein Dieb"
Planhof.]

Avots: ME II, 148

kamars

II kamars (unter kamara 2): auch Trik.

Avots: EH I, 581

pakamarīt

‡ pakamarît, ein wenig kamarît ‡ 2 N.-Peb.: pakamarī nu man tuo ratu! ne˙maz vairs neiet.

Avots: EH II, 140

Šķirkļa skaidrojumā (9)

atmietēt

atmietêt: gaŗas naktis atmietē kamaru uz lauka Doblen n. BietU.

Avots: EH I, 156

izkamerēt

izkamerêt, kamar%C4%ABt">izkamarīt U., [izkamarêt Wid.], tr., herausnehmen, ausleeren, stehen: piedzē̦rušajam blēņdaŗi bija kabatas izkamerējuši Druw., Lös., Bers., Serb., AP. [Vgl. li. išsikamarúoti "высвободиться".]

Avots: ME I, 747

pasviest

pasviêst, tr.,

1) zu Boden werfen, niederwerfen:
pretinieku gar zemi. [ve̦lns Lāčadē̦lu pasvieda pie zemes Pas. II, 287];

2) unter etwas werfen:
es pasviedu bē̦rzu rīksti pa meitiņu kājiņām Ltd. 1173;

3) eine kleine Strecke werfen :
man pasvieda (Laima ze̦ltābuolu) BW. 9216. Refl. -tiês, sich stürzen: kamarzas pasviedās sāņus un apgāzās Jürg.]

Avots: ME III, 111

uzlaist

uzlaîst,

7): auch AP., Salis; uzlaižamais Salis "sitamais"; ‡

9) u. riksi, im Trab laufen od. fahren machen:
būtu ērzelis, uzlaistu slaidu riksi J. Niedre Ķeceris Latgalē 18. Refl. -tiês, ‡

3) sich hinlegen auf:
sivē̦ni uzlaidušies (= uzgūlušies) virspus migas, - laikam par siltu Seyershof; ‡

4) sich auf etwas einfinden (bilden)
Iw.: dažreiz guovij utis uzlaižas. nuoliek sieru, lai kamariņa uzlaižas virsū.

Avots: EH II, 727

žikstināt

žikstinât,

1) wiederholt und ohne Erfolg beissen
Stenden: zivs žikstina tārpu, bet kuosties nekuožas. puika kamaru žikstināja vai pus˙stundu;

2) mit schwachem Erfolg arbeiten (hauen, schneiden)
Stenden: žikstina (griêž) kâ pamiris. In beiden Bedeutungen auch reflexiv:

1) līnis ilgi jau žikstinās, bet neje̦m tārpu Stenden;

2) dzenī zarus nuo tiesas! kuo žikstinies? Stenden.

Avots: ME IV, 809

žulināt

žulinât,

1): auch Bers., Kalz.;

3): auch Alschw., Borchow; (Wäsche) spülen
Fest.;

5): "(kamaru) kuodelēt, zelēt" Blieden; ‡

7) längere Zeit im Wasser halten (weichen)
Erlaa.

Avots: EH II, 822