kaušus
kaûšus, zur Verstärkung von kaût: tavu meitu kaušus nuokaus LP. VI, 1027. [tevi jele kaušus (Var.: kautin) kava, mani dzīvu sabadīja BW. 34726.]
Avots: ME II, 179
Avots: ME II, 179
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kaušus' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kaušus' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (4)
kausis
‡ kaũsis Salis, Zarnikau "skārda luociņš ar renīti, kam apliek virves cilpu. luociņam cauri tad nāk attiecīgās dzelzs daļas, kam būtu jāapme̦t virve. tâ pasarga virvi nuo berzēšanās un dzelzi nuo ātras sadilšanas. kaušus lietuo valgu galuos, kam gadās berzēties gar dzelzi". Wohl zu kauša I.
Avots: EH I, 595
Avots: EH I, 595
krampakausis
krampakaûsis, jem. mit einem starren Nacken, ein Starrkopf: es tuos krampakaušus lūkuošu mācīt LP. VI, 776.
Avots: ME II, 257
Avots: ME II, 257
lakauši
[lakauši Nötk., eine Art Wasserpflanzen (augļi gļuotaini un līdzīgi kalmju čukuriņiem, sirds veida lapas biezas, stublājs - stingrs, gaļains; pavasarī, kad nav vēl citu zāļu, lakaušus sagrūstus duod sivē̦niem).]
Avots: ME II, 415
Avots: ME II, 415
zemīgs
zemîgs,
1) Erde an sich habend
St.; mit Erde beschmutzt: neņem tuo kuoku, tas ir zemīgs (beschmutzt) Für. I;
2) niedrig
L.: tik labi zemīgie, kâ augstie Glück 49, 3;
3) demütig, unterwürfig:
pavalstnieki zemīgi klanījās karaļa priekšā Lapsa-Kūm. 3. pakaušus zemīgi luoka A. v. J. 1897, S. 378.
Avots: ME IV, 711
1) Erde an sich habend
St.; mit Erde beschmutzt: neņem tuo kuoku, tas ir zemīgs (beschmutzt) Für. I;
2) niedrig
L.: tik labi zemīgie, kâ augstie Glück 49, 3;
3) demütig, unterwürfig:
pavalstnieki zemīgi klanījās karaļa priekšā Lapsa-Kūm. 3. pakaušus zemīgi luoka A. v. J. 1897, S. 378.
Avots: ME IV, 711