Paplašinātā meklēšana

‡ àizkàuninât, Schamgefühl hervorrufend vertreiben, hintreiben: a. suni.

Avots: EH I, 29

‡ izkàuninât, beschämen, sich ordentlich schämen machen Dunika: saimnieks izkaunināja visus puišus.

Avots: EH I, 454

kàuninât: rādamās un kauninādama, ka... Janš. Līgava I, 228.

Avots: EH I, 594

kàuninât, tr., Schamgefühl hervorzurufen suchen, beschämen: citi ve̦lni viņu kaunināja LP. VII, 770. šis vēl kauninās mūs Rainis.

Avots: ME II, 176

nùokàuninât, tr., beschämen: zē̦nu, suni.

Avots: ME II, 795

[pakauninât, ein wenig kàuninât.]

Avots: ME III, 42

sakàuninât: (fig.) gaisma viņa acis sakaunināja Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 65.

Avots: EH XVI, 416

sakàuninât,, tr., sich schämen machen (perfektiv): ar bezguodīguo valuodu puisis sakaunināja visas meitas Dunika.

Avots: ME II, 646

apkàunêt, apkàunuôt, apkàuninât, tr., beschämen, beschimpfen: kādēļ tu mani apkaunēji? Blaum. viņš bija apkaunuots un nuonīcināts Purap. vajadzēja aprāt, apkaunināt nedarbjus Kleinbergs. Refl. -tiês, vom Schamgefühl ergriffen werden, sich schämen: apkaunies, tautu meita BW. 25448, 1.

Avots: ME I, 93

sluînît ² : schlagen; schimpfen, "kaunināt" Grünw.

Avots: EH II, 529

svīnît, -u od. -ĩju, -īju,

1) scheuern, reiben
(mit î ² ) MSil.;

2) svìnît Wolmarshof, svînît ² Salis, Salisb., svīnît U., svīnêt U., (mit î ² ) Ruj., beschmutzen; mit Schweiss besudeln (svînīt ² ) Widdrisch: svīnī aita baltu vilnu, svīnī meita vainadziņu BW. 6579;

3) verleumden
W. - Livl. n. U.; "kaunināt" Freiziņ: kruodzinieks svīna mani par zagli K.Kalniņš Alga pēc nuope̦lnas 83. guodu svînīt ² Salisb. pa visām mājām... Jāni svīnīja, lādēja Druva II, 723. Refl. -tiês,

1) sich reiben, scheuern
(mit î ² ) MSil.;

2) sich schmutzig machen
W. - Livl. n. U., schmutzig werden, sich beschmutzen (mit î ² ) Ruj.; anlaufen (von Messing usw.) Ruj. n. U.: svīnās aitām balta vilna (ähnlich: 8931), svīnās meitu augumiņš BW. 6579, 1. lai svīnās... svārki 17950. izpurini nuospirātuo paklāju, lai nesvīnās vilna! Janš. Bandavā II, 406. In den Bedd. 2 - 3 jedenfalls zu svīns (vgl. poln. s "beschmutzen"); anders Froehde BB. XVII, 310.

Avots: ME III, 1163

ujât, -ãju,

1) auch ujinât Peb. Und Westlivl. (Salis) n. U., Ruj., Salisb., Segew., Widdrisch, = uijât 1, (andern Hirten) zurufen, uja! rufen: luopus, kad ies uotru tiesā, ne˙kas . . . neujās, neļīlās Janš. Mežv. ļ. I, 182. ņēmuos vēl labi ujāt un kaunināt, līdz. . . abi (vilki) palika . . . sēduot 199. "uja, pagāns! uja, bezkauņa!" kliedza Paula, un uotra meita ujināja tâ, ka viss mežs skanēja Veselis Saules kapsēta 7. (bērns) sit plaukstas un ujināt ujiua Latv. e̦glājā skanēja klaigas, ujināšana Veselis Saules kapsēta 6. iesākās uzdzīve ar dziesmam, ujināšanu un līksmu auruošanu Daugava I. 432;

2) hunzen, schimpfen, heruntermachen
Katzd.: ujā kâ suni. viņa tās dažādi sunīja, ujāja, rāja un kaunīja par katru nieku Janš. Mežv. ļ. II, 476.

Avots: ME IV, 296