kaunums
kàunums, der Geschlechtsteil: ne˙viens, kam kaunums sagrūsts..., lai nenāk Kunga draudzē V Mos. 22, 1. saimnieks pūķim parādījis savu kaunumu LP. VI, 117.
Avots: ME II, 177
Avots: ME II, 177
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kaunums' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kaunums' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (2)
rāmīt
rãmît (li. rómyti) Wolm., Salisb., -ĩju, tr., kastrieren, verschneiden Manz. Lettus, U., Ronneb.: Sprw. kas rāmījis, tas lai dziedē! Mar. n. RKr. XVII, 105. ne˙viens, kam kaunums sagrūsts jeb kas ir rāmīts V Mos. 23, 1. - Subst. rãmîtãjs (li. rómytojis), der Kastrierer. Zu rãms.
Avots: ME III, 496
Avots: ME III, 496
sagrūst
sagrûst, tr.,
1) zusammenstossen:
sagrūst lapas čupā;
2) zerstossen, zerstampfen:
uolas un kartupeļus sagrūda kuopā Hopfenhof n. Etn. II, 102. ēdiens nuo sagrūstām pupām un kaņepēm Sprēstiņi. sāli sagrūst. kad kāds luoceklis sagrūsts un uzpampis Etn. III, 6. kam kaunums sagrūsts, jeb kas ir rāmīts V Mos. 23, 1. sagrūsts par pīšļiem II Kön. 23, 15. Refl. -tiês,
1) sich zerstossen
U.;
2) sich zusammendrängen
U.: ja tikai parādnieki tâ visi ar reizi nesagrūstuos virsū Saul. III, 87;
3) "sich verrenken (?)"
U.
Avots: ME II, 631
1) zusammenstossen:
sagrūst lapas čupā;
2) zerstossen, zerstampfen:
uolas un kartupeļus sagrūda kuopā Hopfenhof n. Etn. II, 102. ēdiens nuo sagrūstām pupām un kaņepēm Sprēstiņi. sāli sagrūst. kad kāds luoceklis sagrūsts un uzpampis Etn. III, 6. kam kaunums sagrūsts, jeb kas ir rāmīts V Mos. 23, 1. sagrūsts par pīšļiem II Kön. 23, 15. Refl. -tiês,
1) sich zerstossen
U.;
2) sich zusammendrängen
U.: ja tikai parādnieki tâ visi ar reizi nesagrūstuos virsū Saul. III, 87;
3) "sich verrenken (?)"
U.
Avots: ME II, 631