Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kavāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kavāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (30)

aizkavāt

àizkavât, verstecken Dunika, Kal., O. - Bartau. Refl. -tiês, sich verstecken Dunika.

Avots: EH I, 29


apkavāt

apkavât [li. apkavóti], behüten, bergen: ja lauks nuo vienas vietas, tad sēju var labāki apkavāt Balss. savas labās ruokas apsējumu viņš rūpīgi apkavāja A. VIII, 1, 356.

Avots: ME I, 93


atkavāt

atkavât, (heimlich) aufbewahren, beiseite legen Dunika, Kal.: vienu pušpūri rāceņu biju atkavājis īpaši.

Avots: EH I, 147



bļikavāt

bļikavât, -ãju, faulenzen Kalz. n. Fil. mat. 26: nu var gan b.: siens appļauts.

Avots: EH I, 233


grēkavāt

grè̦kavât 2 Auleja, -āju, verdächtigen ("ļaunas aizduomas turēt par citu"): uz jā runāva, grē̦kavāva, ka ne taî dara.

Avots: EH I, 404


iekavāt

iekavât Dunika, = ieglabât 1: ie. maisu salmuos. Refl. -tiês Dunika, sich verstecken: ie. salmuos.

Avots: EH I, 519


iekavāt

[ìekavêt, verzögern: viņš darbu tâ iekavējis, ka tagad netiek laikā galā Jürg. Refl. - tiês, sich verzögern: darbs iekavējies. sēšana iekavējās lietus dēļ Dunika.]

Avots: ME II, 26


izkavāt

izkavât, tr., auspacken, auskramen: izkavāju visu skapi, bet kâ neatradu, tâ neatradu cimdu Serb., C.

Avots: ME I, 749


izkavāt

I izkavât: "aussortieren" Serben.

Avots: EH I, 454



kavāt

I kavât,

1): auch Dunika, Perkunen, Rutzau; verbergen
Gramsden, NB., OB., Perkunen;

2): k. bērnu Dunika;

3) beerdigen
Dunika, Rutzau: nelaiķi kavās rītu. Refl. -tiês: auch Dunika, Gramsden, Grob., Ligutten, Nikrazen: nuo mātes meita nekavājās Janš. Dzimtene V, 335. kavājies, ka tev netrāpa (ka tevi nesabrauc)! Nikrazen; "slēpties" Gramsden, NB., OB.

Avots: EH I, 596


kavāt

I kavât, - ãju, tr.,

1) bewahren, hüten, schützen
N. - Bartau: vedējiem jākavā galds RKr. XVI, 133. es lietas, nuo lietus kavādams, turēju apakš mēteļa Jan. kavājat īle̦nus, kavājat susekļus, ķe̦katu pulkā rāvēji ļaudis BW. 33445;

2) pflegen, warten:
arī viņa sieva visu mūžu tuo kavājusi Jan. tā klusuos suoļus kavā (= kuopj), sie besorgt still die Wirtschaft MWM. III, 38. Refl. - tiês, sich hüten, auf der Hut sein: kavājaties, kad tuo tapu neatraun RKr. XVI, 158. [Anscheinend nur in Südwest - Kurland bekannt und daher wohl durch li. kavóti " verwahren, pflegen" vermitteln aus slav. хovati dass.]

Avots: ME II, 181


kavāt

II kavât [slav. kovati " schmieden"], - ãju, tr., freqn. zu kaût,

1) wiederholt schlagen, hauen:
kavā nu tu, man trūkst spē̦ka [Warkl.], Wid.;

2) sortieren, kramen:
kavā vēl reiz; vai tad neatradīsies (vgl. izkavāt). Refl. - tiês, kramen, stöbern: kuo nu tur kavājies pa skapi? Serb.

Avots: ME II, 181


merkavāt

me̦rkavât, versuchen, bestrebt sein (etwas zu tun), eine Gelegenheit wahrnehmen Wessen: me̦rkavā, ka tu tuo darbu vari izdarīt!; sorgen (mè̦rkavât 2 ) Zvirgzdine: m. dēļ savas galvas.

Avots: EH I, 801


nokavāt

nuokavât, verwahren, verstecken Dunika, Gramsden, Rutzau: n. zagtu mantu. Refl. - tiês, sich verstecken Dunika, Rutzau.

Avots: EH II, 52


notiekavāt

nùotiekavât, ablauern Wessen: n., kur vista aizies dēt.

Avots: EH II, 101


pakavāt

pakavât,

1) verstecken
Dunika, NB., Rutzau: meita pakavāja bildi apakš spilve̦na;

2) "auklēt" Rutzau;

3) beerdigen
Dunika, Rutzau: vakar pakavājām ve̦cuo saimnieku. Refl. -tiês,

1) sich in acht nehmen
Gramsden: pakavājies, ka nesaslapini kājas!

2) sich verstecken
Dunika, OB., Rutzau: puišelis pakavājies salmu kaudzē.

Avots: EH II, 141


pamirkavāt

pamìrkavât Oknist n. FBR. XV,190 "?": (zu einer Strickenden gesagt) pamirkavā, ka zeķei papēdis neiznāk par gaŗš! Oknist.

Avots: EH II, 156


pārkavāt

pãrkavât Serben, umstellen, umsortieren: pārkavā vēl reiz! var˙būt atradīsies.

Avots: EH XIII, 202


patīkavāt

patīkavât Wessen "uzmanīties, skatīties": p., kur vista ies dēt.

Avots: EH XIII, 182


rēkavāt

rẽ̦kavât NB. "lange sprechen". Aus li. rė´kauti " wiederholt schreien"?

Avots: EH II, 369


sakavāt

I sakavât, eine gewisse Zeit hindurch aufbewahren: s. kartupeļus līdz jaunai ražai Dunika.

Avots: ME II, 647


sakavāt

II sakavât, tr., "sortieren" Serben: sakavā nu tās grāmatas skapī! sakavā nu tās lietas pa kārtai!

Avots: ME II, 647


terkavāt

te̦rkavât Strods Par. vōrdn. 173 "?".

Avots: EH II, 676


tiekavāt

tìekavât 2 ,

2): auch Kaltenbr. n. FBR. XVII, 65.

Avots: EH II, 687


tiekavāt

tìekavât 2 , -ãju,

1) beobachten, auflauern, aufpassen
Gr.-Buschh. (auch tiekavuôt 2 ), Wessen: tiekavā ganus, vai tie nenuoģana labību Gr.-Buschh.;

2) (nach etwas) streben (auch
tiekavuôt 2 ) Gr.-Buschh.: tiekavā pēc mantas, naudas Gr.-Buschh. Zu tīkât.

Avots: ME IV, 209


tīkavāt

tīkavât: "tīkāt" (mit ì 2 ) Nerft.

Avots: EH II, 685



Šķirkļa skaidrojumā (4)

kavākslis

kavâkslis Wain., Ahs., [Lautb.], kavuôkslis Kand., kavuôksnis Wirben, der Raufbold, Haudegen, Kampfhahn: tas ir tāds nebēdnis, var˙būt pa kavākslis Nigr., Frauenb. [Zu kavāt II.]

Avots: ME II, 181


lācis

lâcis (li. lokỹs [gen. s. lókio], apr. clokis),

1) der Bär;
[lâču mãte U., die Bärin; auch als Schimpfwort für ein dickes Weib. lâcis auzās U., Liebhaber bei der Frau.] Sprw.: nepārduodi ādas, kad lācis vēl mežā. dzīvuo kâ lāča ausī, in Herrlichkeit und Freuden. kuo tu nuo lāča izdabūsi kâ lāča ādu. art, art, ne lāčus vadīt: ar aršanu labāk maizi pelnīs nekâ ar lāča vadāšanu. divi ir lāci veic. nuo vilka mūk, uz lāci krīt. lāci var izmācīt dancuot; kâ ne cilvē̦ku? vai nu lāvi nuokavāt? was für eine schwere Arbeit habt ihr beendet! pašu lāci lāča taukiem smērē, den Dummen bewirtet man auf seine eigene Rechnung. tas kâ lācim zemeņu uoga, von etwas Schmachaftem;

2) oft in Vergleichen: rūc od. rē̦c kâ lācis. bried kâ lācis. krīt kâ lācis uz me̦du. nuoplīsis kâ skrandu lācis. tam spē̦ks kâ lācim. kâ lācīši man zirdziņi BW. 28003;

3) fig., ein plumper Mensch, Plumpsack:
viņš jau tīrais lācis; miega lācis, die Schlafmütze;

4) der Name eines zottigen Hundes;

5) die Trespe Strutteln, so auch das Demin.
lācītis, gew. lāčauzas: izmin gušņas, izmin lāčus Lesten, Kand.;

6) eine aus Hanf bereitete Speise
Etn. II, 136;

7) ein Holz an der hölzernen Gabel der Pflugschar
Rutzau n. Etn. I, 129;

8) lācītis, das Malz,
diegstā e̦suošs iesals Lös. n. Etn. IV, 129;

9) lāci pirkt, ein Spiel
(BW. V, S. 218, U.), bei dem man durch richtige Angabe der in Bohnen ausgelegten Gestalt eines Bärn sich die Bohnen verdienen kann; [lāci dancināt U., zur Kurzweil einen Bärenführer mit dem Bären vorstellen;

10) lācis, der Hemmschuh
Oppek. n. U. - Wegen apr. Tlokumpelk "Bärensumpf" muss man wohl von einer wurzelform tlāk - ausgehen, vgl. Mikkola BB. XXII, 244 f. und Bezzenberger BB. XXIII, 314 und Brückner KZ. XLVI, 207.]

Avots: ME II, 434, 435


lampa

II làmpa 2, ein flaches, von einem Stein abgeschlagenes Stück U., das Stück [Oppek., Erlaa, Kokn. n. U.], die Scherbe Aps.: sasist, saplēst lampās Bers., Lös.; bļuodas lampiņas Aps.; papīra lampa Egl.; vakar jūs kavāties, pavārnīcas lampām lēca BW. 20825, 1. [Zugrunde liegt wohl die Wurzelform lom - (in slav. lomiti "brechen" usw., s. le. limt) mit dem p von slav. lopata usw. (bei Berkeker Wrtb. I, 732 f.).]

Avots: ME II, 418


piļņavāt

pìļņavât 2 , (be)wachen, aufmerken Wessen, auf Ordnung sehen, aufpassen Oknist, sich bemühen, alles regelrecht zu erfüllen Gr.-Buschh. (hier dafür auch pìļņavuot 2 ): suns piļņavā luopus Oknist. gans piļņavā savu amatu ebenda. ve̦ci cilvē̦ki piļņavā sējas laiku ebenda; "tiekavāt, tiekāt" Wessen. Nebst li. pilnavóti "erfüllen" aus poln. pilnować "beaufsichtigen".

Avots: EH XIII, 233