birkavs
bir̃kavs: trīs birkavi, seši puõdi BW. 31787. atvedīšu baltu linu birkaviņu 28378, 3.
Avots: EH I, 220
Avots: EH I, 220
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kavs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kavs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
birkavs
bir̃kavs, bir̃kava, das Schiffpfund. [Nebst li. birkavas (bei Būga Изв. XVII, 1, 3) od. birkava wohl aus einem aruss. * бьрковъ woher das jetzige бéрковецъ); vgl. Jagić AfslPh. XVIII, 292 f. und Berneker Wrtb. I, 50].
Avots: ME I, 298
Avots: ME I, 298
kavs
kavs,
2): auch AP.; ein Komplekt
AP.: vienā kavā četras paminas. kad viens galdiņš ir izausts ar vienu kavu, tad min ar uotru kavu.
Avots: EH I, 596
2): auch AP.; ein Komplekt
AP.: vienā kavā četras paminas. kad viens galdiņš ir izausts ar vienu kavu, tad min ar uotru kavu.
Avots: EH I, 596
kavs
[kavs Erlaa,
1) ein Band (30 Stück);
2) eine bestimmte Anzahl:
kad vista nuodēj savu krājumu uolu un sāk pēc tam perēt, saka:" izdējuse savu kavu". Vgl. kava.]
Avots: ME II, 182
1) ein Band (30 Stück);
2) eine bestimmte Anzahl:
kad vista nuodēj savu krājumu uolu un sāk pēc tam perēt, saka:" izdējuse savu kavu". Vgl. kava.]
Avots: ME II, 182
ķekavs
pakavs
pakavs (unter pakava), ‡
2) Demin. pakaviņi, ein gewisses Handarbeitsmuster
Janš. Bandavā II, 327.
Avots: EH II, 141
2) Demin. pakaviņi, ein gewisses Handarbeitsmuster
Janš. Bandavā II, 327.
Avots: EH II, 141
slepkavs
slepkavs
vaskavs
Šķirkļa skaidrojumā (11)
dilt
dil˜t [Wolmar, PS., Serbigal, dìlt C., Jürg., dilˆt AP., dilˆt 2 Līn., Tr., Bl., Salis, Ruj., Dond., Nigr., dìlt 2 Nerft, Kl., Preili], dilstu od. de̦lu, dilu (li. dìlti od. dil˜ti),
2) verschleissen, sich abtragen:
drēbes, zābaki dilst;
2) abnehmen, mager, kleiner, weniger werden:
mēnesis dilst. tē̦vs dilst de̦lams, māte briest briežama Tr. III, 983. maizīte dilst dilstamuo JR. V, 93. sniegs krietni dilis. kviekšana dila vien, dila vien tievāka kâ urkstuoša lāste̦ku urdziņa Skalbe;
3) dünn, stumpf werden:
nazis, pakavs dilst, diltin dila vaŗa dzirnus, man varīte augtin auga BW. 8229. stilsti, dilsti, kumeliņ, uz tā balta le̦dutiņa 14488, 5. de̦lamā kaite, die Schwindsucht. [Nach Fick Wrtb. I 4, 456, Persson Beitr. 575 f., Walde Wrtb. 2 239 unter dolō und Boisacq Dict. 161 zu daļa, dalît, ai. dálati "birst", la. dolāre "behauen" u. a.]
Avots: ME I, 467
2) verschleissen, sich abtragen:
drēbes, zābaki dilst;
2) abnehmen, mager, kleiner, weniger werden:
mēnesis dilst. tē̦vs dilst de̦lams, māte briest briežama Tr. III, 983. maizīte dilst dilstamuo JR. V, 93. sniegs krietni dilis. kviekšana dila vien, dila vien tievāka kâ urkstuoša lāste̦ku urdziņa Skalbe;
3) dünn, stumpf werden:
nazis, pakavs dilst, diltin dila vaŗa dzirnus, man varīte augtin auga BW. 8229. stilsti, dilsti, kumeliņ, uz tā balta le̦dutiņa 14488, 5. de̦lamā kaite, die Schwindsucht. [Nach Fick Wrtb. I 4, 456, Persson Beitr. 575 f., Walde Wrtb. 2 239 unter dolō und Boisacq Dict. 161 zu daļa, dalît, ai. dálati "birst", la. dolāre "behauen" u. a.]
Avots: ME I, 467
iekava
iẽkava [C., iêkava 2 Līn.],
1) ein besonderes Instrument beim Schmieden
U.; [iẽkava PS.], ein Tischlerinstrument, welches zum Zusammendrücken der Bretter gebraucht wird Adsel, Wend.;
2) [iẽkavs PS.], die Klammer;
3) die Parenthese
U.;
4) eine Art Gruben bei der Aa, um Fische zu fangen
U.
Avots: ME II, 26
1) ein besonderes Instrument beim Schmieden
U.; [iẽkava PS.], ein Tischlerinstrument, welches zum Zusammendrücken der Bretter gebraucht wird Adsel, Wend.;
2) [iẽkavs PS.], die Klammer;
3) die Parenthese
U.;
4) eine Art Gruben bei der Aa, um Fische zu fangen
U.
Avots: ME II, 26
kava
kava,
1) eine gewisse Anzahl, die Schijcht, der Haufe, die Menge;
["cits citā saķē̦rušies cilvē̦ki" Austriņš M. z. 116]: vista, savu kavu izdējusi, sāk perēt Lub., Druw. uz mūriņa ve̦se̦la kava cimdu Serb. trīs kavas latvisku priekšrakstu U., drei Schichten (Lagen) lettischer Vorschriften (auch von Webern gebraucht U.). kavās, schichtenweise Ar.;
2) der Stich beim Kartenspielen
Serb.;
3) ein Spiel Karten
C.;
4) der Schlag, die Art, Gattung:
viņš nuo nelabas kavas [Lis.], Mar. n. RKr. XV, 118. viņš ievedis sievu nuo sliktas kavas Aps. mums laba kava guovu Druw.;
[5) kava, kavs, ein Band (30 Stück)
Ronneb.;
6) kava, ein Hufeisenkomplekt, d. h. 4 Hufeisen
Wid. Wenigstens in den Bed. 2 und 4 zu kaût.]
Avots: ME II, 180, 181
1) eine gewisse Anzahl, die Schijcht, der Haufe, die Menge;
["cits citā saķē̦rušies cilvē̦ki" Austriņš M. z. 116]: vista, savu kavu izdējusi, sāk perēt Lub., Druw. uz mūriņa ve̦se̦la kava cimdu Serb. trīs kavas latvisku priekšrakstu U., drei Schichten (Lagen) lettischer Vorschriften (auch von Webern gebraucht U.). kavās, schichtenweise Ar.;
2) der Stich beim Kartenspielen
Serb.;
3) ein Spiel Karten
C.;
4) der Schlag, die Art, Gattung:
viņš nuo nelabas kavas [Lis.], Mar. n. RKr. XV, 118. viņš ievedis sievu nuo sliktas kavas Aps. mums laba kava guovu Druw.;
[5) kava, kavs, ein Band (30 Stück)
Ronneb.;
6) kava, ein Hufeisenkomplekt, d. h. 4 Hufeisen
Wid. Wenigstens in den Bed. 2 und 4 zu kaût.]
Avots: ME II, 180, 181
ļencerēt
lokavi
luõkavi: auch (mit ùo 2 ) Lös., N.- Rose (lùokaviņi
2) Mahlup; luõkavs Ramkau, allium schoenoprasum.
Avots: EH I, 766
2) Mahlup; luõkavs Ramkau, allium schoenoprasum.
Avots: EH I, 766
lokavi
luõkavi, [lùokavi 2 Fehgen, Linden in Kurl.], luõki, der Lauch; ē̦damie luoki, luociņi, Schnittlauch (allium schoenoprasum) RKr. II, 66, III, 62; āža od. buku luoki, Ackerlauch (allium vineale) II, 66; Konv.2 2321; jūŗas luoki, scilla maritima Latv. Der Sing. luõks, luõkavs, die einzelne Pflanze. [luõks entweder aus mnd. lôk (woher auch estn. lōk dass.), oder aber aus der urslavischen Form von r. лук; luokavs beruht wohl auf dem für Letten deminutivisch aussehenden r. лýковина "Zwiebel".)
Avots: ME II, 525
Avots: ME II, 525
pakava
pakava [Manz., Salisb.], häufiger pakavs [PS.], das Hufeisen: es apkalu kumeliņu tē̦raudiņa pakaviem (Var.: pakavām) BW. 29698, 3. viena pakava nagla var zirgu nuopuostīt. Aus r. подкова dass.
Avots: ME III, 42
Avots: ME III, 42
pakums
skava
skava Golg., skavs, skāva, die Umarmung: lai trīcuot tevi slē̦gtu skavā Stari II, 929. jūras meitu ieslēgt savās skāvās Lautb. Vidv. 60. viņa... atvēra skāvas tikai tad, ja redzēja, ka viņās atguls kas jauns Ezeriņš Leijerk. l, 7. dzīvības skāvās luocekļi silst Kārstenis. svešs tev saldais miera skavs Dz. V,
Avots: ME III, 877
Avots: ME III, 877
slepkava
sle̦pkava U., comm., sle̦pkave Glück (neben sle̦pkava Joh. 10, 1; Apostelgesch. 3, 14, dat.-instr. pl. sle̦pkaviem II Makk. 12, 6; Lukas 10, 30), comm., sle̦pkavs Manz. Lettus, Ugalen n. FBR. VII, 23, sle̦pkavis Dond. n. FBR. V, 130, f. sle̦pkaviene LP. VI, 27 (aus Ob.-Bartau), der Meuchelmörder,Mörder, Bandit U.: esi druošs: šinī biezuoknī tev sle̦pkavi neuzbruks Lautb. Luomi 113. šis sle̦pkave sūtījis manu galvu nuoraut Glück II Kön. 6, 32. zuobins ir trīts..., ka tas tuo ...sle̦pkavēm ruokā duos Ezech. 21, 11. tas ir viens sle̦pkave, šim sle̦pkavam būs nuokautam tapt IV Mos. 35, 16. jūs e̦sat tuo par sle̦pkavju bedri darījuši Matth. 21, 13.
Avots: ME III, 926
Avots: ME III, 926
slepkavis
slepkavis (so - nicht mit e, - ME. III, 926, unter sle̦pkava, zu lesen): auch (mit -e- ) Pussen n. PBR. XX, 11 und (slepkavs) Roja n. FBR. XIII, 69.
Avots: EH II, 524
Avots: EH II, 524