pakava [Manz., Salisb.], häufiger pakavs [PS.], das Hufeisen: es apkalu kumeliņu tē̦raudiņa pakaviem (Var.: pakavām) BW. 29698, 3. viena pakava nagla var zirgu nuopuostīt. Aus r. подкова dass.

Avots: ME III, 42

pakava: auch Kand., Seyershof.

Avots: EH II, 141