Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'klāsta' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'klāsta' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

klāsta

[klāsta "eine Schicht": labību salika klāstās Bers.]

Avots: ME II, 218


Šķirkļa skaidrojumā (4)

izklāstīt

izklāstīt (li. išklóstyti), freqn. von izklāt, tr.,

1) ausbreiten, worauf decken:
sedzenes Dok. A.;

2) fig., auseinandersetzen, erörtern, erklären, eröffnen:
savu sirdi Degl. [dieva vārdus izkl. U.] sieva izklāsta smalki muļķīša darbus LP. IV, 63. viņa sāka izklāstīt savus priekus un bē̦das A. XX, 865. iesi pasaulei vēl izklāstīt, kâ nuoticis LP. V, 229. tuo visu viņa izklāstīja bez asarām MWM. X, 798. Refl. - tiês, sich ausbreiten, sich verbreiten, sich ergehen: par neizpildāmām lietām B. Vēstn.

Avots: ME I, 752


klāstīt

I klâstît [C., Kl., Arrasch, Warkh., Kr., Jürg., Trik.] klãstît [li. klóstyti] Smilt., [PS., Lautb., Selg., Gr. - Essern, klâstît 2 Bauske, Dond., Ruj., Salis], - u, - ĩju, tr., freqn. zu klât,

1) fortgesetzt breiten, spreizen, decken:
es pa zemi neklāstīšu savu linu paladziņu BW. 24861. audēji aude̦klus tirgū klāsta JR. IV, 99. es neklāstīšu savus uzskatus Stari I, 182;

2) wiederholt im Buche aufschlagen
Lub., U. Refl. - tiês, sich fortgesetzt bedecken: gan tu biji klāstījies ar ve̦ciem kažuokiem BW. 24985.

Avots: ME II, 218


klāsts

klâsts [li. klõtas "постилка на пол", klostaĩ "вѣтви, которыми покрывают мочимый лен "], klâste, gew. d. Pl.,

1) Unterlagen von Strauch für Heuschober, Getreidehaufen
Lasd., [Dond. (klâsts 2 ), Rutzau]: dievs duod man tâ dzīvuot, kâ dzīvuoja ve̦ci ļaudis: ve̦cu rudzu maizi ēst, jaunai klāstu palaisīt BW. 3089. zvirbulīši žē̦li raud, redzēja kaudzi aizve̦dam; neraud, zvirbulīši, vēl palika kaudzes klāsti [BW. 28836];

2) Unterlagen bei Auf - und Abfahrten zwischen Prähmen (Fähren) und Flussufern
U.;

3) Hölzer, Knüppel am Boden der Seihbalje
[Bielenstein Holzb. 298]. Um den milnis (in der Seihbalje) herum, oder richtiger neben ihm, müssen Hölzer, Stöcke od. Knüppel (klāsta kuoki) liegen, weoche auf der Seite, mit welcher sie auf dem Boden anliegt, Kerben haben müssen, durch welche das Bier dem Zapfloch zufliessen muss Biel. [Zu klât "hinbreiten".]

Avots: ME II, 218


sētplacis

sẽ̦tplacis, der Hofsplatz, die Mitte des Hofes: es šķitu sē̦tplaci apsnigušu: tā tautu meitiņa villaines klāsta BW. 7427.

Avots: ME III, 834