Paplašinātā meklēšana

klajums,

1) eine freie (waldlose) Fläche:
tīrums vien, klajums vien līdz maniem bāliņiem BW. 26519. tīrumā, klajumā laižu tautu kumeliņu 14580. pa krūmiem un pa klajumiem tie uošņā, kašņā, brien un skrien JR. IV, 95. kumeļam nama kaktu, man istabas klajumiņu BW. 19041, 1;

2) die Öffentlichkeit,
so namentl. der Lok. klajumā: kur tie tautu brāļi, māsas, nākat visi klajumā, treten an die Öffentlichkeit, tretet offen auf BW. 25257. ja duosiet divi simti, tad vedīšu klajumā 13655, 3. lai stāv mana valuodiņa ir nelaista klajumā 9616. ja kāds vārdu izgudruojis, lai tuo ceļ klajumā, dero mache es bekannt, veröffentliche es Kronw. klajumā (= klajā) nākt, offenbar, ruchbar werden. [klajumā laist U., veröffentlichen; klajumā (iz)vest U., ans Licht bringen, zur Welt bringen (gebären)];

3) das Freie, -
klajumā, ins Freie unter die Leute: kad es tiku klajumā, palē̦kdama mutes devu BW. 10246. laidiet mani klajumā 17572.

Avots: ME II, 210

apurs, eine im Moraste mit Wasser gefüllte Stelle (cf. akate) Tirs., Infl., A. X, 1, 528; apuriņš - meža vidū mazs klajums, bet laukā, pļavā mazs kuoku pudurs Nerft; paaugstinājums jeb sausa vieta purvā Grünh., wohl = appurvis. [In Schwaneburg eine niedrige, mit Gras bewachsene Stelle, die im Frühjahr mit Wasser bedeckt gewesen ist.]

Avots: ME I, 132

avuõksnaîns PS., quellig: avuoksnaina zeme. avuoksnains klajums I Mos. 13, 10; Psalm 84, 7.

Avots: ME I, 232

glužs: g. (vollständig, gänzlich) klajums Diet.

Avots: EH I, 395

[klaîdums Warkl. "eine grosse, freie Fläche, plašs klajums".]

Avots: ME II, 209

‡ klaîms ² Frauenb., (mit ài ² ) Sessw., = klajums">klajums 1: viņš uz klaima ne˙maz azaida ... nene̦suot Drustu pag. tiesas spried., № 26. Wohl aus klajums.

Avots: EH I, 608

klãns (li. klónas "Bleichplatz") Aps., klā`ns <sup>2</sup> [Lubn.], Bers., eine Fläche, Ebene: klāns - liels, plašs, tukšs, ze̦ms līdze̦nums, kas var viegli applūst ar ūdeni Aps., Lasd., Lubn., Mar., Smilt.; klā`ns ² - pļavu un purvu klajums [Warkh.], Bers. aplūkuojām purvu klānus A. XII, 76. apkārtne tuo purvu sauca par klāniem Pēt. Av. [Wohl zu klât "hinbreiten".]

Avots: ME II, 217

‡ klejums Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 67, Auleja, Oknist, Wessen, = klajums">klajums. klejuonis (unter kleja): auch A.- Ottenhof, AP., Frauenb., Gr.- Buschh., Renzen.

Avots: EH I, 614

‡ palsmuôt, hell scheinen (?): viņi izgāja e̦glājam cauri ... kad jau priekšā palsmuoja klajums Upītis Pirmā nakts.

Avots: EH II, 152

pìedziêdât,

1) zu-, hinzusingen:
pie katras Jāņu dziesmu rindiņas allaž vēl piedzied galā klāt: līguo, līguo! BW. V, S. 18. Jēcis nevarēja citiem līdzi piedziedāt Tirzm. 17. piedzied meitām brūtgānus Mag. XX,3,153;

2) herbeisingen, singend herbeilocken:
Jānīt[i]s lūdzās, lai mēs dzieduot, lai Anniņu tam piedzieduot BW. 606. dziedi, dziedi, ganu meita, kāda ve̦lna piedziedāsi? piedziedāsi pārnuovada kruoga, tirga dzē̦rājiņu 458;

3) vollsingen:
vai ar dziesmu piedziedāšu (werde satt singen) savu ... vēderiņu? Mag. XX, 3, 153. viņas piedzied visas malas Plūd. LR. IV, 149. piedziedāt druvas Zalktis I, 111. (klajums) putnu piedziedāts Veselis Tīr. ļaudis;

4) viel singen:
kuo nu piedziedāsi tukšā dūšā? Lennew. Subst. pìedziêdãjums, der Refrain.

Avots: ME III,

plienaîns, plieņaîns, kalkhaltig, aus Kalkstein: saimnieks plienainā zemē iesējis miežus LP. V, 136. plieņainais klajums MWM. VI, 50. Dazu der Ortsname plienaines Lvv. II, 169.

Avots: ME III, 351

plûdin, zur Verštärkung von plûst: klajums bija kâ plūdin pieplūdis Apsk. v. J. 1903, S. 177.

Avots: ME III, 360

tĩrums, der Acker: Sprw. tīrumā vieglāka aršana nekâ plē̦sumā RKr. VI, 906. kāds tīrums, tādi augļi 907. gabalnieki dabūjuši 1 ¹ / ₂ pūrvietas zemes katrā tīrumā Etn. I11, 133. tītumi kâ dze̦ltānas un sarkanas villaines Kra. Vīt. 108. tīrums vien, klajums vien BW. 26519, 1 var. lauka tīrumiņš 25917 var. pāri lietus gāja par tiem lauku tīrumiem 33683, 9. tautu neveiklītis dara lielus tīrumiņus Biel. 2183. Zu tīrs; vgl, tīri lauki (unter tīrs)" r. чистое поле u. a, bei Grünenthal Извѣстiя XVIII, 4, 138. Ursprünglich: eine gereinigte, gesäoberte Stelle.

Avots: ME IV, 204

vizma, der Glanz, Schimmer, das Leuchten: bālgana gaismas vizma Saul. Vēr. I, 1173. saules vizmu . . . vilnīlis šūpuoja JR. IV, 68. klajums mēneša spuokainā vizmā Vēr. I, 713. rīta blāzmas pirmā vizma Lejas-Krūmiņš. sniega vizma A. XX, 504. vizma zaiguo Rainis Ave sol 29. miljuoni... kukaiņu, kas piepildīja gaisu ar spārnu vizmu Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: ME IV, 631