tīrums

tĩrums, der Acker: Sprw. tīrumā vieglāka aršana nekâ plē̦sumā RKr. VI, 906. kāds tīrums, tādi augļi 907. gabalnieki dabūjuši 1 ¹ / ₂ pūrvietas zemes katrā tīrumā Etn. I11, 133. tītumi kâ dze̦ltānas un sarkanas villaines Kra. Vīt. 108. tīrums vien, klajums vien BW. 26519, 1 var. lauka tīrumiņš 25917 var. pāri lietus gāja par tiem lauku tīrumiem 33683, 9. tautu neveiklītis dara lielus tīrumiņus Biel. 2183. Zu tīrs; vgl, tīri lauki (unter tīrs)" r. чистое поле u. a, bei Grünenthal Извѣстiя XVIII, 4, 138. Ursprünglich: eine gereinigte, gesäoberte Stelle.

Avots: ME IV, 204