Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'klauvēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'klauvēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

aizklauvēt

àizklaũvêt, klopfend betäuben: a. kam ausis Dunika u. a.

Avots: EH I, 31


atklauvēt

atklaũvêt pretī, entgegenklopfen: kāds klauvēja; uotrs tam atklauvēja pretī.

Avots: EH I, 148


ieklauvēties

ìeklaũvêtiês, (plötzlich, für eine kurze Zeit) anfangen zu klopfen: dibina istabā kaut kas ieklauvējās LP. IV, 114.

Avots: ME II, 27


izklauvēt

izklaũvêt, ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang klopfen: velti i. Dunika u. a.

Avots: EH I, 456


izklauvēt

[izklaũvêt, herausklopfen, klopfend herauszukommen varanlassen: izkl. nuo istabas Dond.]

Avots: ME I, 752


klauvēt

klaũvêt, - ẽju,

1) tr., klopfen:
nāk pakavas klauvē̦dami BW. 26541, 7. klauvē manas nama durvis 26961. 6;

2) intr., klopfen:
tie klauvēja pie durvīm, lai tuos laistu iekšā BW. III, 1, 86. Refl. - tiês, längere Zeit klopfen, sich mit dem Klopfen beschäftigen: kas tur klauvējas pie durvīm. vēja dienā, 2. februārī, nav brīv mājās kluvēties, lai vējš jumtus nenuogāž LP. VII, 704. [Bei Für. I dafür auch klāvēt. Sieht aus wie ein Lehnwort; etwa aus mnd. kluowen od. klawen " kratzen" (in der Bed. vielleicht durch klaudzēt beeinflusst)?]

Avots: ME II, 217



pieklauvēt

pìeklauvêt, anklopfen: pieklauvēt pie durvim. kruodzenieks... pieklauvēja pie karafes Blaum. Pie skala uguns 114.

Avots: ME III, 257


saklauvēt

saklaũvêt,

1) klopfend (mehrere) aufwecken
Dunika u. a.: s. puišus;

2) klopfend (klappernd) zusammenzählen (?):
skaitļus ... atzīmē̦dams savā blokā un pēc tam uz skaitāmiem kauliņiem saklauvē̦dams A. Upītis Ģertr. 69;

3) verprügeln (?):
dzirdēju klētī klauvējam; mūs[u] brālis tautu meitu saklauvēja Tdz. 47763.

Avots: EH XVI, 417


uzklauvēt

uzklaũvêt,

1) (auf etw.) aufklopfen:
uzklauvēt uz galda;

2) (vom Schlaf) aufklopfen, klopfend aufwecken:
uzklauvēt kādu nuo miega.

Avots: ME IV, 342

Šķirkļa skaidrojumā (1)

trokšņot

trùokšņuôt, lärmen: sācis ... klauvēties un truokšņuot Etn. IV, 126.

Avots: ME IV, 253