Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kleķe' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kleķe' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

aizkleķerēt

‡ àizkleķerêt AP., Lemsal, àizkleķêt Dunika, Salis, (schlecht, unschön) zuschmieren, zuwerfen, bewerfen: a. caurumu siênā. siênu.

Avots: EH I, 31

kleķe

kleķe, ein Klumpen: tas sēdēs dubļu kleķē Etn. II, 46; Kuhflanden Gr. - Essern, Grünh. [Aus d. kleck "ein schallend hinfallendes Klümpchen; Kothaufe".]

Avots: ME II, 221

kleķene

kleķene ein Kuhfladen Grob., Gr.-Sessau.

Avots: ME II, 221

kleķerēt

‡ I kleķerêt Seyershof, langsam, hinkend gehen.

Avots: EH I, 614

kleķerēt

‡ II kleķerêt Dunika, achtlos schmieren: k. mālus.

Avots: EH I, 614

kleķerēties

kleķerêtiês, -ẽjuôs, sich umhertreiben, lärmen, sich unruhig gebärden: viņš ne˙maz nestāv mierā, kleķerējas ruokām un kājām Naud.

Avots: ME II, 221

kleķeris

‡ II kleķeris Seyershof, ein lahmes und steifes Lebewesen.

Avots: EH I, 614

kleķeris

‡ III kleķeris Dunika, jem., der liederlich arbeitet.

Avots: EH I, 614

kleķeris

kleķeris,

1) der Lärmmacher, der Unstäte, Unbeständige:
kuo tāds kleķeris precēcies; tas jau ar visām meitām kleķerējas Naud.;

2) etwas, womit man Lärm machen kann:
dancuojiet, panāksnieki, jums skanēja sudrabiņš; kāzu ļaudis nevarēja ar tiem skārda kleķeŗiem BW. 24053.

Avots: ME II, 221

sakleķerēt

sakleķerêt, ungeschickt und liederlich vermauern N.-Peb. u. a.

Avots: ME III, 649

Šķirkļa skaidrojumā (1)