Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'klenderēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'klenderēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

aizklenderēt

àizkleñderêt, intr., hin-, wegschlendern Seg.

Avots: ME I, 32




ieklenderēt

[ìeklenderêt, = ieklejuot: svešs cilvē̦ks ieklenderējis Arrasch. Refl. - tiês, ein klenderis werden: viņš tagad pilnīgi ieklenderējies Ruj.]

Avots: ME II, 27


izklenderēt

izkleñderêt, ‡

2) hinaushinken
Auleja: izklênderēja 2 ārā.

Avots: EH I, 456


izklenderēt

izkleñderêt, tr., bummelnd durchwandern, durchstreifen: visu pasauli. Refl. - tiês, vergeblich lange Zeit wandern, schlendern: vēl kādas stundas pa mežu izklenderējušies.

Avots: ME I, 752


klenderēt

kleñderêt, ‡

2) schwerfällig (hinkend) gehen
(mit èn 2 ) Auleja.

Avots: EH I, 614


klenderēt

kleñderêt C., Kand., [Salis], klènderêt Smilt., - ẽju, intr., umherschweifen, sich umhertreiben, umherirren: muļķītis klenderēja pa mežu šurpu turpu LP. IV, 211. ve̦lnam bij jāklenderē uz citurieni dzīvuot III, 97. [Vielleicht aus lenderêt dass. mit dem k von klejuôt; doch vgl. auch klandīties 2 und izklanstîtiês.]

Avots: ME II, 222


noklenderēt

nùoklènderêt 2 Auleja, hinkend hingehen.

Avots: EH II, 53



saklenderēt

saklenderêt,

1) zerknüllen
U. (unter klundurêt);

2) eine gewisse Zeit hindurch umherschweifen:
s. visu dienu.

Avots: ME II, 650


sklenderēt

skleñderêt NB., seitwäris gleiten: ragus sklenderē.

Avots: EH II, 505


uzklenderēt

uzklenderêt, auf etw. (hinauf)schlendern (perfektiv); dzē̦rājs uzklenderēja uz ceļa.

Avots: ME IV, 342

Šķirkļa skaidrojumā (1)

šķirbināt

II šķir̃binât N. - Bartau "sklenderēt, slîdêt": ragus (nom. pl.) šķirbina. Zu an. skorpr "eingeschrumpft" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 588)?

Avots: ME IV, 43