izklenderēt

izkleñderêt, tr., bummelnd durchwandern, durchstreifen: visu pasauli. Refl. - tiês, vergeblich lange Zeit wandern, schlendern: vēl kādas stundas pa mežu izklenderējušies.

Avots: ME I, 752


izklenderēt

izkleñderêt, ‡

2) hinaushinken
Auleja: izklênderēja 2 ārā.

Avots: EH I, 456