apklesēt‡ apklesêt, (mit Geräusch, schmatzend KatrE.) auffressen, verschlingen C., Golg., Mahlup: cūka apklesējusi ēdienu.Avots: EH I, 92
atklesēt‡ atklesêt Bērzgale "?": suns kle̦sē̦dams atklesēja uotru suni, un abi sāka griezties.Avots: EH I, 148
ieklesēt‡ II ìeklesêt, einen Schlag versetzen Frauenb.: čigāns ieklesēja vīram pa galvu ar džendželi.Avots: EH I, 520
klesētklesêt, - ẽju [PS., Jürg.], Lasd., Mar., Oppek., Lub., Laud., [ schmatzend, schnalzend U.], schlingend essen, fressen (besond. von Schweinen, auch von Enten, Gänse): vai nevari ēst prātīgi? klesē kâ cūka! Mar., Druw. Vgl. klest.Avots: ME II, 223
noklesētnùoklesêt, tr.,1) aufessen: viņš visu nuoklesējis;2) zurücklegen: viņš nuoklešķẽjis (part. praet.), beschmutzt, besudelt: tu vis˙caur esi nuoklešķējis Sassm. n. RKr. XVII, 41.Avots: ME II, 798
pieklesētI pìeklesêt, (zur Genüge, zum Überfluss) Gerüchte verbreiten: viņa par mums pieklesējusi pa kaimiņiem Druw.Avots: ME III, 257
saklesētsaklesêt,1) auffressen: s. visu bļuodu Jürg., Golg., Gr.-Buschhof, Warkl., Zögenhof;2) "zusammenschwatzen": s. visādus niekus Warkl. Refl. -tiês. sich sattfressen: saklesējies tâ, ka nevar vairs kustēties Ruj.Avots: ME II, 650
saklesīties‡ saklesîtiês Seyershof "(ātri) saklesēties": sivē̦ni nāk atkal pie siles un saklesījas un guļ tālāk.Avots: EH XVI, 417