Paplašinātā meklēšana

‡ apklimt Warkl., = apklupt: a. uz ceļiem.

Avots: EH I, 92

‡ atklimt, niederstraucheln, -stolpern, -fallen: a. uz ceļiem Warkl.

Avots: EH I, 149

[ìeklimt, hineingeraten: kad tik viņš neieklimst kādā nelaimē Ruj.]

Avots: ME II, 27

klimt, - stu, - u Dz. Vēstn., st. klim̂stêt, klim̂st: traki suņi skraidīja apkārt un klima RA. [spuokam, kurš grūtumā klima (= klīda) caur pasauli Austriņš Nuopūtas vējā 31. šķūtnieks dabūja visu dienu klimt (= bez darba gaiduot stāvēt, nīkt) Nötk.]

Avots: ME II, 228

I klimt, ‡

2) = klim̂stêt ² 4 Renzen: kuo tu te par velti klimsti? ‡

3) monoton, unablässig und sinnlos sprechen
Schibbenhof: kuo nu klimsti ² ?

Avots: EH I, 617, 618

‡ *II klimt, zu erschliessen aus ‡ apklimt und ‡ atklimt.

Avots: EH I, 618

nùoklimt: li. nuklims raitelis, kelalio netropys Tiž. II, 425.

Avots: EH II, 54

[nùoklimt, seitwärts geraten, sich wegwerirren: nuoklimis nuo ceļa Warkl.]

Avots: ME II, 798

pìeklimt,

1) = pieklīst: mūsu luopiem pieklimis svešs suns Gr.-Buschhof;

2) "stolpern" (?):
zirgs pieklima Warkl.

Avots: ME III, 257

izklim̂stiês ² Grühn., umherlaufen, umherirren, sich abquälen: e̦smu diezgan izklimtusies pa pasauli Alm. izklimties un izte̦kājies pa dienu Alm., Burtn.

Avots: ME I, 753

klimstêt,

1) : suns klimst visu vakaru Frauenb. meža zuosis visu rītu dzird klimstam (schreien;
der Inf. dazu könnte auch klimst oder klimt lauten) A. Brigadere Dievs, daba, darbs 85;

2): wiederholt bitten
Golg.;

8): auch Laidsen; visu dienu klimstē̦dams pa pilsē̦tu Jauns. Neskaties saulē 184, viņš klim̂st ² (angeblich zum Inf. klimt) nuo vienas vietas uz uotru Schujen. kāpēc jūs apkārt klimstat (oder zu klimst resp. klimt?)? Kādas izlasītas gar. dziesmas v. J. 1742, S. 10; "ciemuos nākt" (?) Seyershof: kad nu tu klimstēsi ² atkal?

4): kuo klimsti un nestrādā? NB.; müssig und schlaftrunken sitzen
(mit im̃ ) Grarnsden. Zur Etymologie von klimstêt 3 s. auch Scheftelowitz KZ. LLV, 226.

Avots: EH I, 617

klim̂stêt ² od. klim̃stêt Gr. - Sessau, klim̂st, ² prs. klim̂stu, ² prt. klimstēju, klimsu U. od. klimtu, auch klimt Nigr., intr.,

1) (vom Hundegebell, Geschwätz) laut schallen, lärmen:
nu medī, lai klimst LP. V, 211. [pa kaimiņiem rājas, ka klim̂st ² vien Stenden.] nu iet pa istabu, ka klimst vien Kand. klausījās zvaniņa klimstuošās skaņās Duomas I, 392. nu esi atkal sasaldējies, visu nakti klimst vienā klimstēšanā Naud.; [ rauschen (von der Mühle) Opek. n. U.; unnütz bellen (klimst und klimstêt) Spiess n. U.; klistêt, winseln (von Hunden) Seew. n. U.]; munkeln (wie ein ungewisses Gerücht) L.;

2) laut schwatzen, plärren Matkuln:
kuo jūs te klimstat Elv. kuo klimstat, tukšenieki GL. ej, kad tu tâ melsies un klimsti MWM. X, 487;

3) [prs. klim̃stu Tr.] (mit Geschrei) sich umhertreiben:
gani klimst pa mežu. mednieki klimta pa tīreli Nigr., Lind.; schwärmen, schweifel, umherwandern [prs. klìmstu ² ] Erlaa n. U.;

4) [klim̂st ² um Mitau], müssig dastehen, vergeblich warten, quienen:
kuŗi tâ ne klimta, ne bija Deglavs MWM. 1896, 670. muižā man bij jāklimst visu dienu Grünh., Gr. - Sessau, Lub.;

[5) sich quälen, nach Vermögen arbeiten
Bergm. n. U.: viņa klimstēja, kâ jaudāja;]

6) krähen, leben:
ja nu arī ilgāki par kādi pieci gadi klimstēšuot, varuot jau ieduot žurku zāles JU. [Zu klamstêt, klemst III, klemšât I, klimeris, sowie ae. hlemm "Schall", an. hlymia "lärmen", ahd. hlamōn "rauschen, brausen".]

Avots: ME II, 227, 228

‡ uzklimst, sich hinaufbegeben (wie?): smagi nuorausies nuo augstā ... sēdekļa (im Erdgeschoss), viņš uzklimta zālē bāls Līg. medn. 265.

Avots: EH II, 725