klimt, - stu, - u Dz. Vēstn., st. klim̂stêt, klim̂st: traki suņi skraidīja apkārt un klima RA. [spuokam, kurš grūtumā klima (= klīda) caur pasauli Austriņš Nuopūtas vējā 31. šķūtnieks dabūja visu dienu klimt (= bez darba gaiduot stāvēt, nīkt) Nötk.]

Avots: ME II, 228

I klimt, ‡

2) = klim̂stêt ² 4 Renzen: kuo tu te par velti klimsti? ‡

3) monoton, unablässig und sinnlos sprechen
Schibbenhof: kuo nu klimsti ² ?

Avots: EH I, 617, 618

‡ *II klimt, zu erschliessen aus ‡ apklimt und ‡ atklimt.

Avots: EH I, 618