klip
klip! Interj., klipp: viņš (starķis) pāršķinājis klip un klap Hug. klip, klip, vējiņ LP. VII, 708.
Avots: ME II, 229
Avots: ME II, 229
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'klip' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'klip' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (25)
klipa
I klipa,
1): N.-Peb. n. Latv. Saule S. 1043, auch AP.; luopiem varuot piemesties kāda k. (kaite) Saikava.
Avots: EH I, 618
1): N.-Peb. n. Latv. Saule S. 1043, auch AP.; luopiem varuot piemesties kāda k. (kaite) Saikava.
Avots: EH I, 618
klipa
I klipa, klipata, klipe,
1) das Malheur, Pech, der Unfall, die Verlegenheit:
tad viņai nekuoda izkapts, tad nuotika cita kāda klipa Latv. [bet nu gadās atkal klipa: muižas kungs puolis, nepruot... pa latviski Austriņš Nuopūtas vējā 132.] jaunajam zirgam tāda maz klipa Blaum. tu laikam slimuo ar snaužamuo klipu Blaum. tuomē̦r sava klipata tur bij, kas prātu uztrauca un sirdi nuomāca Etn. viņš iekļuva tādās pat klipatās... Alm.;
[2) klipata, der Fehler, Fehlschrit, das Vergehen
Wid. Wohl zu klipt (s. dies)].
Avots: ME II, 229
1) das Malheur, Pech, der Unfall, die Verlegenheit:
tad viņai nekuoda izkapts, tad nuotika cita kāda klipa Latv. [bet nu gadās atkal klipa: muižas kungs puolis, nepruot... pa latviski Austriņš Nuopūtas vējā 132.] jaunajam zirgam tāda maz klipa Blaum. tu laikam slimuo ar snaužamuo klipu Blaum. tuomē̦r sava klipata tur bij, kas prātu uztrauca un sirdi nuomāca Etn. viņš iekļuva tādās pat klipatās... Alm.;
[2) klipata, der Fehler, Fehlschrit, das Vergehen
Wid. Wohl zu klipt (s. dies)].
Avots: ME II, 229
klipa
klipa
klipa
klipe
klipēt
klipināt
I klipinât, beim Ringen jem. ein Bein stellen Hasenp., Gold., Etn. IV, 145. Vgl. klupināt [und klipt].
Avots: ME II, 229
Avots: ME II, 229
klipināt
klipināt
klipināt
klipiņš
klipiņš
klipiņu rīki
‡ klipiņu rîki 2 Stenden, eine Art Kummet ("ar salmu silksni, bez ādas apšuvuma un ar auklas apsietām virām augšā").
Avots: EH I, 619
Avots: EH I, 619
klipis
klipis, ein kleines Netz Karls., Kurisch-Haff n. RKr. XI, 101 (hier bloss der acc. s. klipi angeführt).
Avots: ME II, 229
Avots: ME II, 229
klipis
I klipis: "ve̦lkamais tīkls" PlKur. Aus nd. klippe "kleines Zuggarn, Wadegarn", s. Sehwers Unters. 51.
Avots: EH I, 619
Avots: EH I, 619
klipis
klips
klips! Interj., klipp: klips, kanniņa, klaps, kanniņa! tu pie manis, es pie tevis BW. 19693.
Avots: ME II, 229
Avots: ME II, 229
klipstēt
klipstēt
klipt
klipt, ‡
2) stoipern, straucheln
Zvirgzdine: kai klipa bē̦rns, izdauzeja de̦gunu. Zur Bed. vgl. auch nùoklipt und saklipt.
Avots: EH I, 619
2) stoipern, straucheln
Zvirgzdine: kai klipa bē̦rns, izdauzeja de̦gunu. Zur Bed. vgl. auch nùoklipt und saklipt.
Avots: EH I, 619
klipt
noklipt
saklipt
Šķirkļa skaidrojumā (14)
klakš
klapstēt
klapstêt, klapšķêt, - u, - ẽju, intr.,
1) klappern:
viņš sit uz lakstiņu, ka klipst un klapst. zirgam pakavi vaļā klapst Sassm., Mar.;
2) ohne Grund bellen:
suns klapst visu cauru nakti Sassm.;
3) schwatzen, plappern:
turi muti, neklapsti tik daudz Sassm. Refl. klapšķêtiês, klappern: klapšķējās, kad izdzēru ābelskuoka biķerīti BW. 18690. [Vielleicht verwandt mit li. klàpterėti "хлопнуть" aksl. klopotъ " Geräusch", klepati " klopfen" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 512 f. und 523. Hierher wohl auch kle̦pus " Husten".]
Avots: ME II, 214
1) klappern:
viņš sit uz lakstiņu, ka klipst un klapst. zirgam pakavi vaļā klapst Sassm., Mar.;
2) ohne Grund bellen:
suns klapst visu cauru nakti Sassm.;
3) schwatzen, plappern:
turi muti, neklapsti tik daudz Sassm. Refl. klapšķêtiês, klappern: klapšķējās, kad izdzēru ābelskuoka biķerīti BW. 18690. [Vielleicht verwandt mit li. klàpterėti "хлопнуть" aksl. klopotъ " Geräusch", klepati " klopfen" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 512 f. und 523. Hierher wohl auch kle̦pus " Husten".]
Avots: ME II, 214
klēpis
klèpis,
1) der Schoss:
bē̦rnu ņemt, turēt klēpī. pirmuo gadu tautu dē̦ls klēpī tevi vien auklēja BW. 23041. Sprw.: ruokas klēpī maizi nepe̦lna. liec ruokas klēpī, kar zuobus vadzī. Von sanftem Schlaf sagt man: gulēt kâ dieva, eņģeļa, mātes, māmuliņas klēpī LP. VII, 88; III, 108. zemes klēpī, im Schoss der Erde. viņai pilns klēpis, sie ist schwanger Manz., A. X, 1, 307;
2) als Massbestimmung - ein Schossvoll:
klēpis malkas, skaidu, žagaru, siena, zemes. dūmi klēpjiem vien griežas atpakaļ uz leju A. XX, 615. [Vgl. li. (žem.) klėbỹs gen. (klė˜bio) dass. (vielleicht mit b aus dem synonymen glėbỹs) nebst dem Verbum klėbti (kliebie kudikelį) "sie nahm in ihre Arme das Kind" Geitler Beitr. 385 aus Dowkont). Nach Būga KSn. I, 71 zu apr. auklipts "verborgen" (das gew. zu got. hlifan, gr. χλέπτειν la. clepere "stehlen" u. a. gestellt wird) und jedenfalls (s. Zupitza Germ. Gutt 117 und KZ. XXXVII, 389 und Persson Beitr. 592 1 ) zu mhd. lāfter "Klafter" und wohl auch zu pieklēpt.]
Avots: ME II, 224
1) der Schoss:
bē̦rnu ņemt, turēt klēpī. pirmuo gadu tautu dē̦ls klēpī tevi vien auklēja BW. 23041. Sprw.: ruokas klēpī maizi nepe̦lna. liec ruokas klēpī, kar zuobus vadzī. Von sanftem Schlaf sagt man: gulēt kâ dieva, eņģeļa, mātes, māmuliņas klēpī LP. VII, 88; III, 108. zemes klēpī, im Schoss der Erde. viņai pilns klēpis, sie ist schwanger Manz., A. X, 1, 307;
2) als Massbestimmung - ein Schossvoll:
klēpis malkas, skaidu, žagaru, siena, zemes. dūmi klēpjiem vien griežas atpakaļ uz leju A. XX, 615. [Vgl. li. (žem.) klėbỹs gen. (klė˜bio) dass. (vielleicht mit b aus dem synonymen glėbỹs) nebst dem Verbum klėbti (kliebie kudikelį) "sie nahm in ihre Arme das Kind" Geitler Beitr. 385 aus Dowkont). Nach Būga KSn. I, 71 zu apr. auklipts "verborgen" (das gew. zu got. hlifan, gr. χλέπτειν la. clepere "stehlen" u. a. gestellt wird) und jedenfalls (s. Zupitza Germ. Gutt 117 und KZ. XXXVII, 389 und Persson Beitr. 592 1 ) zu mhd. lāfter "Klafter" und wohl auch zu pieklēpt.]
Avots: ME II, 224
klibklab
klibklab! Interj., klippklapp! klibklab skan pakavi Vēr. II, 1109. klibklab pūriņš, caur siliņu ve̦duot BW. 16723.
Avots: ME II, 225
Avots: ME II, 225
klikatas
klikatas,
1) das Malheur, Pech:
tam visu izstāstīt, kādās klikatās tas iekļuvis Grünh.;
2) die Mühle
Selg., Gold. n. Etn. IV, 66: [sudmalas nee̦suot tālu, bet gan ne˙kādas labās, - tik tādas klikatas, ar vienām pāšām dzirnām Janš. Dzimtene 2 III, 190. - Wenigstens in der Bed. 2 wohl zur Wurzel von klinkstêt (vgl. klikstināt 1); zur Bed. 1 vgl. klipita und auch klicka 2].
Avots: ME II, 226, 227
1) das Malheur, Pech:
tam visu izstāstīt, kādās klikatās tas iekļuvis Grünh.;
2) die Mühle
Selg., Gold. n. Etn. IV, 66: [sudmalas nee̦suot tālu, bet gan ne˙kādas labās, - tik tādas klikatas, ar vienām pāšām dzirnām Janš. Dzimtene 2 III, 190. - Wenigstens in der Bed. 2 wohl zur Wurzel von klinkstêt (vgl. klikstināt 1); zur Bed. 1 vgl. klipita und auch klicka 2].
Avots: ME II, 226, 227
klinkšains
klints
kluinīt
klùinît 2 - u, - ĩju, tr., viel, in vollen Zügen trinken, gierig essen: klipas Plm., ūdeni Mar. n. RKr. XV, 119; [vgl. kluit].
Avots: ME II, 234
Avots: ME II, 234
klupināt
resnlūpe
‡ re̦snlūpe Pas. V, 475, eine Dicklippige; ebenda auch re̦snlūpu vecene, eine dicklippige Alte.
Avots: EH II, 367
Avots: EH II, 367
rova
skare
sklaida
vambris
vam̃bris, ein aufgemästeter Eber Katzd.; ein rundes Tier überhaupt ebenda. Zu li. vam̃bras "ein Dicklipp".
Avots: ME IV, 467
Avots: ME IV, 467