Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'klipa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'klipa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

klipa

I klipa,

1): N.-Peb. n. Latv. Saule S. 1043, auch AP.; luopiem varuot piemesties kāda k. (kaite) Saikava.

Avots: EH I, 618


klipa

I klipa, klipata, klipe,

1) das Malheur, Pech, der Unfall, die Verlegenheit:
tad viņai nekuoda izkapts, tad nuotika cita kāda klipa Latv. [bet nu gadās atkal klipa: muižas kungs puolis, nepruot... pa latviski Austriņš Nuopūtas vējā 132.] jaunajam zirgam tāda maz klipa Blaum. tu laikam slimuo ar snaužamuo klipu Blaum. tuomē̦r sava klipata tur bij, kas prātu uztrauca un sirdi nuomāca Etn. viņš iekļuva tādās pat klipatās... Alm.;

[2) klipata, der Fehler, Fehlschrit, das Vergehen
Wid. Wohl zu klipt (s. dies)].

Avots: ME II, 229


klipa

II klipa: zur Etymologie s. Sehwers Unters. 51.

Avots: EH I, 618


klipa

II klipa, "kneija" [kneija 2?]

Avots: ME II, 229


klipa

III klipa Zarnikau, eine ganz kleine Bucht (des Meeres).

Avots: EH I, 619

Šķirkļa skaidrojumā (6)

klipt

klipt, ‡

2) stoipern, straucheln
Zvirgzdine: kai klipa bē̦rns, izdauzeja de̦gunu. Zur Bed. vgl. auch nùoklipt und saklipt.

Avots: EH I, 619


klipt

klipt, klìpu, klipu, intr., verkommen. [Vgl. auch saklipt. Wohl zu li. klìpti "опускаться", kleĩpti "schief treten", klaipýti "искривлять", klỹpti "пошатнуться"; der Anklang von bulg. klipav "hinfällig, schwach" (wozu Berneker Wrtb. I, 520) ist vielleicht nur zufällig.]

Avots: ME II, 229, 230


kluinīt

klùinît 2 - u, - ĩju, tr., viel, in vollen Zügen trinken, gierig essen: klipas Plm., ūdeni Mar. n. RKr. XV, 119; [vgl. kluit].

Avots: ME II, 234


noklipt

nùoklipt, zusammenfallen: labība nuoklipa Trik.]

Avots: ME II, 798


saklipt

saklipt, intr.,

1) = saklupt: zirgs saklipa Warkl., Celm.;

2) krank werden
Ronneb., Smilt.: viņš ir drusku saklipis. sliktas barības dēļ visi luopi saklipuši (verkommen) Erlaa;

3) erstarren, gefühllos werden:
ruokas nuo aukstuma saklipušas Golg., Schwanb. (prs. -klìpu).

Avots: ME II, 650