Paplašinātā meklēšana

‡ àizklunkšêtiês Golg., für eine kurze Zeit zu klunkern (schluckern) anfangen: piens pudelē aizklunkšējās.

Avots: EH I, 32

àizkluñkurêt Siuxt, = ‡ aizkluburêt (auch von Besoffenen).

Avots: EH I, 32

‡ atklun̂kurêt ² Siuxt, mit Mühe herkommen: dzērājs atklunkurējis līdz istabas galam.

Avots: EH I, 149

[ìeklunkš(ķ)inât,

1) laut trinken:
tuo mazuo šņabīti ieklunkšinājām, ka nebija kuo mesties Jürg., Bers.;

2) (eine Flüssigkeit) kullern machen;

3) langsam und polternd hineinfahren
Bers.]

Avots: ME II, 28

ìeklunkšķêtiês, [ìeklunkšêtiês Schujen], ein wenig kullern: dzirdēja... šķidrumu šaurā buteles kaklā... ieklunkšķuoties MWM. VI, 667. [vē̦de̦rs ieklunkšējās Schujen.]

Avots: ME II, 28

[ìeklunkš(ķ)inât,

1) laut trinken:
tuo mazuo šņabīti ieklunkšinājām, ka nebija kuo mesties Jürg., Bers.;

2) (eine Flüssigkeit) kullern machen;

3) langsam und polternd hineinfahren
Bers.]

Avots: ME II, 28

‡ izklunkâtiês, hörbar sich verschütten (von Flüssigkeiten): visa putra nuo muciņas izklunkājusies Pas. XII, 248.

Avots: EH I, 457

‡ izklunkšinât: Frauenb. "(eine Flüssigkeit aus einer Flasche) hörbar austrinken".

Avots: EH I, 457

‡ izklunkurêt Kalz., izklunkuruôt Kalz., Lubn.,

1) = izklumburuôt;

2) vergeuden.

Avots: EH I, 457

klunk! Interj. zur Bezeichnung der Schluckerns in einem umschlossenen Raum: klunk, klunk lija nuo pudeles alus.

Avots: ME II, 235

‡ klùnka ² Auleja, eine gackernde Henne.

Avots: EH I, 623

‡ klùnkât ² Auleja, -āju, gackern (von einer Bruthenne); vgl. auch ‡ izklunkâtiês.

Avots: EH I, 623

klun̂kata, ein Schluck: klunkata apzīmē šķidruma alus vai šņabja) daudzumu, kas iznāk pēc klunkstiena Lub.

Avots: ME II, 235

klunkšêt (unter kluñkstêt),

1): dzeŗuot (rīklē) klun̂kšēja ² Seyershof. uolas paliek vanckuļuos un klun̂kš ² Salis.

Avots: EH I, 623

klunkšinât (unter klun̂kstinât): paje̦m uolu ruokā un klun̂kšina Linden in Kurl.

Avots: EH I, 623

klun̂kšķis, klun̂kšis, ein Schluck, Zug, = klunkstiens: ķēves dē̦ls iedzēra labu klunkšķi nuo stipruma zālēm LP. VI, 509. viņš iemeta pa klunkšam MWM. VII, 883.

Avots: ME II, 236

[kluñkstêt C., Dunika], klun̂kstêt [Kl.], kluñkšķêt [Gr. - Essern], klun̂kšêt, [kluñkšêt Līn.], - u, - ẽju, intr.,

1) schluckern, klunkern, glucksen (von einer bewegten Flüssigkeit in einem umschlossenen Raume)
Smilt., Mar., Nigr.: muca klunkst Smilt. alus klunkst, kad tuo nuo pudeles lej Lub. mucā vēl klunkst putra LD. I, 34;

2) plätschern, murmeln:
strautiņa klunkstēšana Aps.

Avots: ME II, 235

klun̂kstiẽns, klunkšķiẽns, das einmalige Schluckern einer Flüssigkeit in einem umschlossenen Raume.

Avots: ME II, 236

klun̂kstinât, klun̂kšķinât, klunkšinât, fakt. zu klunkstēt, schluckern machen, lassen: pasniedza pudeli kārumniekam; šis klunkšināja ilgi Purap.

Avots: ME II, 235, 236

‡ I klunkucis PV. "klunkuris".

Avots: EH I, 623

‡ II klun̂kucis Lubn. "ein Sttickchen Quark in süsser Milch".

Avots: EH I, 623

‡ klunkučuôt "gehen" (mit uñ ) Frauenb.; "klunkurêt klunkuču klunkučiem iet" PV.

Avots: EH I, 623

‡ klunkurêt, -ēju,

1) = klunkuruôt AP. (mit uñ ), Lubn., Saikava (mit ùn ² ), Schujen (mit un̂ ² ),Golg., A.- Schwanb.; gleichsam bettelnd hetumlungern, besönders um auf Kosten eines anderen zechen zu können (mit ùn ² ) Mar.; ohne Arbeit bummeln Meselau N.-Peb.; saumselig, zögernd etwas verrichten Sissegal; "nīkt" Golg., (namentlich im Kruge nach einer Zeche noch sitzen bleiben, ohne etwas zu trinken) Gr.-WÜrzau, Meselau; "slikti dzīvuot" Saikava: negribu vairs ar jums k.; man jāstrādā Saikava. visu vasaru e̦sam klunkurējuši bez vērša ebenda;

2) stolpernd oder taumeind gehen
Bauske (mit uñ ), Fest., Mahlup, PV.;

3) = klùncināt ² Nikrazen (mit uñ): nes uzmanīgi! nekluñkurē! Refl. -tiês Nikrazen (mit uñ ), = kluñkstêt 1: nes tâ; lai nekluñkurējas! In der Bed. 1 aus d. klunkern "schlendern", s. Sehwers Unters. 53.

Avots: EH I, 623

klùnkuris ² , ‡

3) ein besessenes, aber nicht ausgebrütetes Ei, das geschüttelt klunkert
(mit uñ ) Nikrazen.

Avots: EH I, 623

klùnkuris, ²

1) [kluñkurs C., N. - Peb.], ein Herumtreiber
Mar., Stom.; ein Trinker, Tagedieb Treiden; ein ungeschickter Mensch Sessw.;

2) der Sprung, der Purzelbaum:
bērītis aiztecēja, klunkurus giasā me̦zdams Stari II, 425. iet klunkuru klunkuriem "?" Naud.

Avots: ME II, 236

klunkuruôt, ‡

2) (sch)wanken, (gerütteit) sich auf- und abwärts bewegen
C.: Jurītis (kas bij kautiņā stipri cietis) klunkuruoja pa ... kuokasniekiem vaidē̦dams ..., kad riteņi dauzījās pa uolnīcas ... grambām Ciema spīg. 223.

Avots: EH I, 623

[klunkuruôt, sich herumtreiben: viņš klunkuruo caurām dienām apkārt Tirs.

Avots: ME II, 236

kluñkurs (unter klùnkuris ² ),

1): auch Lems. (mit un̂ ² ), Meselau, N.-Peb. (mit -urs), Schujen; ‡

3) "mèimeris" (mit -urs ) Fest.

Avots: EH I, 623

nùoklunkšêt (unter nùoklunkstêt ): auch (mit uñ ) Dunika; nùoklunkšķêt ebenda - auch Kalz.

Avots: EH II, 54

nùoklunkstêt, nùoklunkšķêt, nùoklunkšêt, intr., hohl ertönen, eine Weile klunkern: viņš ietrieca malku, ka nuoklunkšķējās vien MWM. VI, 573.

Avots: ME II, 799

‡ nuokluñkurêt eine gewisse Zeit vergeuden (totschlagen) Zoden: n. visu dienu un ne˙kā nepadarīt. - piesēja zirgu ratu pakaļā un pats ratuos iemeties pussnaudā nuoklunkurēja līdz rītam Vanagu ligzda 16.

Avots: EH II, 54

paklunkš(ķ)inât, ein wenig schlackern machen]: blašķi R. Sk. 1I, 142. skārda lampiņu paklunkšina, vai ir vēl iekšā eļļa Jauns.

Avots: ME III, 46

‡ paklunkš(ķ)êt, ein wenig schluckern (von einer Flüssigkeit in einem geschlossenen Gefäss).

Avots: EH II, 143

paklunkš(ķ)inât, ein wenig schlackern machen]: blašķi R. Sk. 1I, 142. skārda lampiņu paklunkšina, vai ir vēl iekšā eļļa Jauns.

Avots: ME III, 46

‡ pārklunkurêt, nach Hause ‡ klunkurêt 2: pusteciņus pārklunkurēja uz mājām Veldre Dižmuiža 215.

Avots: EH XIII, 203

sakluñkš(ķ)inât, tr., schluckern, glucksen machen (von einer bewegten Flüssigkeit in einem umschlossenen Raume): viņš saklunkšķināja pudeli A. XX, 950.

Avots: ME II, 651

sakluñkš(ķ)inât, tr., schluckern, glucksen machen (von einer bewegten Flüssigkeit in einem umschlossenen Raume): viņš saklunkšķināja pudeli A. XX, 950.

Avots: ME II, 651

‡ àizblun̂kšķêtiês Saikava, beim Gähren des Biers gewisse Laute von sich geben: muca pa reizei aizblunkšķējās, vēl vis nav nuorūguse; in Lisohn bedeute es: glucksen, klunkern (von einer Flüssigkeit, die ihr Gefäss nicht ganz ausfüllt und darin geschüttelt wird).

Avots: EH I, 10

[ìeglukstêtiês MSil., = klunk%C5%A1%C4%B7%C4%93ties">ieklunkšķēties.]

Avots: ME II, 17

izkluñderêt, intr., umherschwärmen (längere Zeit): diez kur šuodien visu dienu izklunkurējis Kleinb., Kand.

Avots: ME I, 753

klùncinât ² fakt., klunkern od. schluckern machen, lassen durch Bewegung von Flüssigkeiten in einem umschlossenen Raum Mar. n. RKr. XV, 119. [Zu li. klunkis "болтун, яйцо без нароста"?]

Avots: ME II, 235

krece Irm., krecẽjums, etwas Geronnenes, Klunkeriges, die Gallerte Frauenb.: minē̦tā putra ir valkana un gļuotaina kâ kracējums Apsk. bē̦rni visu gaļu izē̦duši, tik krecējums vien atlicis bļuodā Ahs.

Avots: ME II, 270

I krecêt, - ẽju [Lis., Ruj.] od. (nach U.) - u, - ẽju, (li. krekėti "свертываться"), intr., gerinnen. Refl. - tiês, gew. in der Zstz. mit sa -, klunkerig, klümpicht werden L., U. [Nach Berneker Wrtb. I, 613 f. zu poln. krzek "Froschlaich" u. a.]

Avots: ME II, 270

kuļât, Refl. -tiês,

1): sirds jāpiesien! tagad tīri svabada kuļājas PW. Šis ar mani tiesāties? 6. zuobiņš kuļājas Frauenb. putra kuļājusies: klunkā, klunkā (in einem Tönnchen während des Fahrens)
Anekd. I, 308; ‡

3) = spãrdîtiês: zirgs ar kājām kuļājas Linden in Kurl.; "kulties pa zemi" Saikava. Vgl. li. kulotis "kłócić się" Tiž. I, 106.

Avots: EH I, 672

kuñkulis,

a): piena kunkuļiem BW. 2924 var.;

b): kuñkulīši auch Iw.; kuñkuliņi Strasden, Klunkermus;
izvāri... kunkuļu putru! BW. 2898;

c): auch (mit un ) Schujen, (mit un̂ ) Warkl., (mit ùn ² ) Auleja;

g): auch Dunika.

Avots: EH I, 676

kuñkulis, kuñgulis, eine zusammengeballte Masse, [ein rundes Stück Wessen], ein Kloss,

a) ein Klumpen geronnener Milch:
kunkuļi - sarūguša piena gabali Etn. I, 17, [Dond.] viņa balta un apaļa kâ piena kunkulis Kav. lai es augu balta meita līdz tuo pienu kungulīti BW. 2925;

b) ein Mehlkloss, Klümpchen von Mehl:
kunkulīši - ēdiens nuo kviešu vai miežu miltiem Etn. I, 19: tad vāra kunkuļus un gaļu Mag. XX, 3, 61;

c) [kuñkuls PS., Selg.], ein Klumpen, Stück Erde, Fleisch:
viņš pakampj zemju kunkulīti Mag. VII, 33, aruot visi kunkuļi jāsadauza Peņģ., [Mar., Stenden]. metu tam ar sūdu kunkuļiem LP. VI, 57; gaļas kunkuļi Izgl.;

d) der Klumpen im Werg, Knoten im Garn:
lieli, mazi kunkulzši (Var.: kunkainīši) pie pakulu kuodaļiņas, visi gaida darinām BW. 7021. putns ieskrējis dzijā un kunkuļu kunkuļiem tuo sarežģījis R. Sk. II, 62;

e) eine kleine Wolke
Kaul.;

f) jeder Klumpen überhaupt:
viņam tālumā tāds tumšs kunkulītis kâ izliktuos LP. IV, 111. viņa lidinājas kâ kāds balts spalvu kunkulītis A. XII, 651. pēc saŗu izpēršanas bē̦rnam apklātā vilnainā drēbe ir piegājuse pilna ar me̦lniem, asiem kunkuļiem;

g) ein kleines, dickes, rundes Kind
St., U.; kunkulītis als Liebkosungswort: dēliņ, mans kunkulīt, kamdēļ raudi? LP. IV, 19;

h) der Adamsapfel
L.;

i) (in dieser Bed. wohl aus dem Deutschen) ein Büschel Flachs, die Kunkel
U. - Vgl. li. kuñkulas "Wasserblase", kuñkolis "Klunker".

Avots: ME II, 315, 316

‡ lankšķêt,

1) = lan̂kšêt 1 und 2 (mit an̂ ) Saikava;

2) klunkern
Vank: nepilns trauks kustināts lankšķ.

Avots: EH I, 719

‡ nùoguldzêt Kalz., eine kurze Zeit klunkern: ūdens nuoguldz pudeles kaklā.

Avots: EH II, 48

[nùoguldzîtiês,

1) eine Weile sich würgen, rülpsen:
viņš dze̦rdams nuoguldzījās PS. suns nuoguldzijās, bet nevēma Jürg. man kaklā atraugas nuoguldzījās Nigr.;

2) aufsstossen
(intr.); eine kurze Zeit (beim Schlucken) klunkern: man kaklā nuoguldzījās Bauske, Bers., N. - Peb. od. nuoguldzējās C., Lis.]

Avots: ME II, 788

nùogurkstêt, eine kurze Zeit klunkern (beim Ausgiessen einer Flasche) Sauken.]

Avots: ME II, 789

nùoklukstêt, nùoklukšêt, nùoklukšêt, intr.,

1) einen gluckenden Laut von sich geben:
vista nuoklukstēja;

2) eine Weile klunkern, hohl ertönen:
viņam divi malki kaklā nuoklukstēja Kaudz.

Avots: ME II, 799

‡ nuokļuñkstêt Dunika, = klunkst%C3%AAt">nùoklunkstêt.

Avots: EH II, 54

[nùolankšêtiês "einen klunkerden Ton von sich geben": kad griezuos uz uotriem sāniem, tad man vē̦de̦rā nuolankšējās vien Vank.]

Avots: ME II, 808

[nùozlankšêt,

1) dumpf erschallen:
krita, ka nuoziañkšēja vien Seppkull;

2) eine kurze Weile klunkern:
mucu kustinuot škidrums mucā nuozlankš pret sienām atsizdamies Neu-Wohlfahrt.]

Avots: ME II, 892

‡ pakļuñkšêt Dunika, = paklunkš(ķ)êt.

Avots: EH II, 143

‡ pakļunkšinât, = paklunkš(ķ)inât: pakļunkšināja mucu Upītis Pirmā nakts 412.

Avots: EH II, 143

[pal˜seņi "eine Art Speise (Klunkermus)" Bauske.]

Avots: ME III, 63

parpala,

1) comm., der Brummbär:
kuo nu parpini kâ parpala? Naud.;

2) der Plur.
par̂palas ² , kleine Weizenklösse [Schibbenhof, Aahof], Naud.; ["Nudeln" MSil.; par̃palas "Klunkermus" Bauske;

3) "unordentlich verstreute Kleider und andere Sachen":
saņem savas par̂palas2 un panckas! Schibbenhof. - In der Bed. 1 nebst parpinât zu li. par̃pti "knarren, quarren"; in der Bed. 2 etwa zu li. par̃pti "aufdunsen" und le. perpe "Borke auf Wunden"? Vgl. dazu auch Walde Vrgl. Wrtb. II, 50).

Avots: ME III, 91, 92

piñkuļaîns,

1) zottig:
pinkuļainu kumeliņu BW. 33062 var.;

2) klunkerig, klumpig
U.

Avots: ME III, 220

piñkulis C., piñkuls N.-Kmph.,

1) die Zotte:
matu pinkulītis Upīte Sieviete 96. aiz bārdas pinkuļiem A. Up. J. 1. 12. te būs kādi pinkuļi, tuos izplucini! Vīt. 74;

2) ein Klunker, Klumpen
Nötk., U.; pìnkulis ² Adsel, = ciñgulis I;

3) pinkuļi, eine Art Speise
Mag. XX, 3, 60;

4) ein kleiner Knäuel
Dond.;

5) als Kosewort:
manu zelta pinkulīt! Dz. V.;

6) das männliche Glied (in der Kindersprache)
Stenden. Zu piñka I.

Avots: ME III, 220

pulksts, -s, gew. der Pl.,

1) pul˜kstis Smilt., Klunkerhede
L.; Klunker, Knoten in Flachs, Hede oder Garn: dzijs samigāta vienā pulkstī, ka nevar vairs pavediena atšķetināt Fest.; linu nuokulstas ir gatava pulksts Vīt. peles linus sakapājušas mīkstus kâ pulksti Vīt.;

2) Wurzel- und Unkrautbüschel od. Erdklumpen, die beim Eggen auf dem Felde entstehen
Druw. n. RKr. XVII, 74 (hier ein nom. pl. pulkstes, gen. pulkstu): kad tīrums ir bijis saaudzis ar zâli un kad tuo uzartu ecē, tad ecēšas save̦lk ve̦lę̄nu zâles un saknes piciņuos, kuŗus nuosauc par pulkstīm Etn. II, 97 (aus Druw.);

3) ein weiches Polster am Kummet
U.: seglinieks liek se̦dulkai cauršuvumā katra vietā mīkstu pulksti Fest.

Avots: ME III, 408

pussnaũda: pussnaudā nuoklunkurēja līdz rītam Van. ligzda 16.

Avots: EH II, 334

I sakrecêt, intr., gerinnen, sich gallern Kurs., Frauenb., Wid.: zupa ir sakrecējusi Briņķi (Kr. Hasenpot). nuokauta luopa asinis atdzisušas sakre̦c Wessen. sula sakrecējuse par biezu ķuzi Konv.1 105. asinsķermenīši ātri sakrecē Preip. 143. Refl. -tiês, klunkricht werden, wie Mehl L.

Avots: ME II, 654

šļe̦m̃muozis Bauske "Klunkermus".

Avots: ME IV, 70

šņe̦rgals, det Klunker auf dem Schnabel des Truthahns.

Avots: ME IV, 94

spreñst, -žu, -du,

1) sich drängen:
kukulīši klunkstēja vien . . . kaklā, spre̦ñzdami uz leju Janš. Dzimtene ² I, 70;

2) fest zuschnüren
Janš. Vgl. spriêst.

Avots: ME III, 1016

stalbuks, ein grosses Stück; ein Mensch von grossem Wuchs; kur tev prāts, tādu stalbuku maizes apēst! iet kâ stalbuks, klunkuru klunkuriem, sagt man vom Gang eines grossen Menschen. Wenn eigentlich - eine Säule, zur Wurzel von stalbacis.

Avots: ME III, 1042

stribe̦kls, eine flüssige, zu schlürfende Speise: nuo tām (= lapām) vārīja savādu stribe̦klu Janš. Dzimtene ² II, 16; stribekls, Klunkermus Etn. I, 42.

Avots: ME IV, 1089

zacerka Zvirgzdine, zacirka Warkh., zacorka Pilda, Plur. zacìrkas ² Gr.-Buschh., Kaltenbrunn, Nudeln aus Weizenmehl; zacirkas, kleine Klösse aus Gerstenmehl Lubn.; zacirks, eine Milchsuppe mit kleinen Weizenmehlklössen, Klunkermus RKr. Xf, 84: svētdien izvārīšu zacirkas Gr.-Buschh. vakariņām izvārīja zacirku putru Kaltenbrunn. Aus wruss. заци́рка resp. poln. zacierka "похлебка с мелко изрѣзанным тѣстом"

Avots: ME IV, 678