sakrecēt

I sakrecêt, intr., gerinnen, sich gallern Kurs., Frauenb., Wid.: zupa ir sakrecējusi Briņķi (Kr. Hasenpot). nuokauta luopa asinis atdzisušas sakre̦c Wessen. sula sakrecējuse par biezu ķuzi Konv.1 105. asinsķermenīši ātri sakrecē Preip. 143. Refl. -tiês, klunkricht werden, wie Mehl L.

Avots: ME II, 654


sakrecēt

I sakrecêt: auch Auleja (gespr. mit -ra-), Kl.-Gramsden, Kurs., Siuxt. ‡ Subst. sakrecējums, Geronnenes: dabū nuo kalējiem izde̦gušu uogļu sakrecējumus Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 39.

Avots: EH XVI, 419


sakrecēt

II sakrecêt, zerkratzen: s. ar nagiem ādu Dunika.

Avots: ME II, 654