Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'klusēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'klusēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
klusēt
klusêt, - u, od. - ẽju, - ẽju,
1) intr., still sein, schweigen:
tādēļ labāk klusēt JR. IV, 86. viņi raugās un klusē A. XII, 387. mē̦mi klusē tāles Vēr. I, 926. klusi nu ar savām dzejnieka pļāpām! Vēr. I, 1205. klus[i], krancīti, stāv[i], krancīti! BW. 14356;
2) klusêt, - ẽju, = klusinât, tr., still machen, zum Stillesein bringen: bē̦rnu.
Avots: ME II, 237
1) intr., still sein, schweigen:
tādēļ labāk klusēt JR. IV, 86. viņi raugās un klusē A. XII, 387. mē̦mi klusē tāles Vēr. I, 926. klusi nu ar savām dzejnieka pļāpām! Vēr. I, 1205. klus[i], krancīti, stāv[i], krancīti! BW. 14356;
2) klusêt, - ẽju, = klusinât, tr., still machen, zum Stillesein bringen: bē̦rnu.
Avots: ME II, 237
noklusēt
nùoklusêt, ‡
2) still werden, zu schweigen anfangen:
sievietes nuoklusēja Vanagu ligzda 210.
Avots: EH II, 54
2) still werden, zu schweigen anfangen:
sievietes nuoklusēja Vanagu ligzda 210.
Avots: EH II, 54
noklusēt
paklusēt
pieklusēt
pìeklusêt, zur Genüge still sein, schweigen: kuo nu pieklusēsi, kuo piekušēsi? Vēr. v. J. 1904, S. 392.
Avots: ME III, 258
Avots: ME III, 258
saklusēt
saklusêt, eine bestimmte od. eine längere Zeit still sein, schweigen: viņš saklusēja visa vakaru.
Avots: ME II, 651
Avots: ME II, 651