pìeklusêt, zur Genüge still sein, schweigen: kuo nu pieklusēsi, kuo piekušēsi? Vēr. v. J. 1904, S. 392.

Avots: ME III, 258

pìeklusêt: tik˙pat jārunā: nevar visu laiku p. Oknist.

Avots: EH II, 255