Paplašinātā meklēšana

àizknàbt kam gaŗām, an etwas vorbeipicken, pickend nicht treffen, verfehlen Lemsal (in Stenden so auch von einem Fehlschuss): vista aizknāba graudam gaŗām.

Avots: EH I, 32

[apknābt und apknābât LKVv., bepicken].

Avots: ME I, 95

ìeknàbt, einpicken.

Avots: ME II, 28

izknàbt (unter izknãbât); ‡

2) i. maizi, das Brot mit den Fingern aushöhlen
U. (unter knābt).

Avots: EH I, 457

knàbt [li. knóbti "клевать"], - bju, - bu [Schujen, knàbt ² Warkl., knâbt ² Dunika, Wandsen], knàpt C., tr.,

1) picken, hacken:
vārna vārnai acis ārā neknābj. tē̦vs aizgāja bišu knābt Ar. 1238 (gew. kāpt). knāb, māsiņa, madariņas, āra pļavas ganīdama BW. 7127. meitas, meitas, mēļu knābt 7136;

[2) zupfen
U.]. Refl. - tiês, einander hacken: cāļi knābjas. Subst. knābẽjs, wer pickt, nackt; knābiens, ein Hieb mit dem Schnabel; knābšana, das Picken, Hacken; knābums, die vollendete Tätigkeit des Hackens, Pickens. [knàbju, knàbt vielleicht für älteres * knabju (vgl. knabstît), knàbt. Zu li. knebénti "ковырять" knẽbis "кирка для огородных работ", an. hnafa "abhauen" u. a., s. Zupitza Germ. Gut. 120, Fick Wrtb. III ⁴ , 97, Persson Beitr. 139 f. und 881 f.]

Avots: ME II, 244

nùoknàbt: vanags cāļus nuoknābj Sonnaxt.

Avots: EH II, 54

[nùoknābât,

1) abpicken:
cāļi nuoknābāja putraimus N. - Peb. vistas nuoknābāja uogas Widdrisch;

2) tothacken:
gailis nuoknābāja cāļus Salis.]

Avots: ME II, 799

nùoknàbt, nùoknàpt, tr., abpicken, tothacken: vai viņš kuo apēdis? nuoknāpj tik drusciņ kâ putns. kad tevi putni, vārnas m kraukļi nuoknābtu! sīļi miežus nuoknāpuši BW. 28062.

Avots: ME II, 799

‡ paknàbt, ein wenig picken: paknāb grūdiņu! Pas. I, 331.

Avots: EH II, 143

pãrknâbt, [entzweipicken od.- hacken]: vista pārknābusi pavedienu. vanags viņam pārknābis pirkstu.

Avots: ME III, 161

pìeknàbt, pìeknàpt,

1) pickend, hackend verletzen:
viens gailis pieknābis (od. pieknāpis) uotru;

2) einen Hieb versetzen (mit der Peitsche):
p. zirgam ar pātagu.

Avots: ME III, 258

saknàbt, ‡

2) pickend aufessen:
vistas saknābj kartiņus, ka miziņas vien paliek Salis.

Avots: EH XVI, 418

saknàbt, saknàpt, freqn. saknãbât, saknãpât, tr., pickend, hackend zerkleinern: putniņš akmeni saknābj Skuolas druva.

Avots: ME II, 652

uzknàbt, uzknàpt,

1) (auf etw.) picken, hacken
(perfektiv): stārķis tev uzknābs pa če̦gu Stenden. vista uzknāpa svešam cālim PS. ve̦cas vistas... cienī jaunai, svešai vistai uzknābt pa ce̦kulu Janš. Bandavā I, 29;

2) aufpicken:
gailis... tecēja gribē̦dams miežu graudu uzknābt Pas. III, 400. gaiļi... uzknāba kādu kaņepju sē̦klu MWM. X, 306;

3) pickend, hackend zum Vorschein bringen:
gaiļi viens uotram uzknāba asinis;

4) (mit einem Hammer, Beil od. einem spitzen Gegenstand
Stenden) Schläge versetzen: uzknābt kādam Golg.;

5) jem. Bosheiten sagen:
saimnieku dē̦li un meitas... nekavējās izdevīgā brīdī Jānim ar Anci uzknābt Janš. Čāp. 14.

Avots: ME IV, 343

‡ apknàpt C., Wolmarshof, = apknābt.

Avots: EH I, 92

knãbât, [li. knobóti "брать размазывая"], - ãju, tr., freqn. zu knābt,

1) wiederholt picken, hacken, zupfen:
vistas knābāja graudus Kand. tur sniedzīte knābāja kādu ciekuru MWM. VI, 120. lieli putni knābāja zirga gaļu LP. VI, 304;

2) fig., sticheln, vexieren:
biedri sākuši tuo knābāt Grünh.;

[3) pflücken
VL. n. U.] Refl. - tiês, sich mit dem Picken, Hacken beschäftigen: (vistas) knābājas pa miltiem LP. I, 188.

Avots: ME II, 244

knãbis,

1) der Schnabel;

2) knâbis ² ein Haken, mit dem man die Bolzen aus dem Feuer zieht und in das Plätteisen legt
Dond. Zu knābt.

Avots: ME II, 244

[kņābt St., Pas. I, 178 (aus Kolup), kņāpt Für. I, = knābt, knāpt.]

Avots: ME II, 252

knàpt,

1) [Wolm., Trik., Arrasch, N. - Peb., knàpt ² Bers.], L., C., U., [Serbigal], Ronneb., Kaunata, = knābt;

2) bites knāpt, = bites kāpt: tē̦vs aizgāja bišu knāpt Kalzenau.

Avots: ME II, 244

mẽles (li. mėlės "ein gewisses Kraut"), eine Farbpflanze, wohl der Waid, Färberwaid (isatis tinctoria) U.; die daraus bereitete blaue Farbe: kam tie mieži līdumā, kam tās mēles maliņā? BW. 28226. palīdiet līdumiņu, kur māsiņa mēles sēs! 26020, 1. mēļu puķei sīva lapa 29068. meitas, mēļu knābt! 7136. (māmuliņa) mēles drāza, sagšas auda 4369. viņa mēļu dārziņā Ltd. 1102. mēļu vilnaine, = mēlene, im VL. oft gerühmt BW. 941; 3550; mēļu (Var.: mēļi, zili) svārki, blauer Rock 1491. Zu mẽļš

I.

Avots: ME II, 614

ticêt: viņš taču netiek ticē̦ts (man glaubt ihm doch nicht) Seyershof. tu sava dē̦la vairs netici? Jauns. Raksti VII, 103; glauben an: es ticu dievam Pas. XI, 282. kas neticēja burvjiem 167. ticams, b): kalpuones nebija īsti ticamas Jauns. Sliņķu virsnieks 120. man ruokā bij labi t. revolveris Raksti IV, 282. man baļķus tēšuot bieži gadās ieknābt kājā, juo viena ruoka nav ticama R., dz. un j. 186.

Avots: EH II, 679

zùostẽviņš LP. I, 168; VI, 250; Pas. I, 210 (aus Fockenhof), zùosu tẽviņš, der Gänserich: liek gaili pie zuosīm iesviest, lai zuostēviņi nuoknābtu LP. IV, 75. saņe̦m palīgus: suni, kaķi, zuostēviņu un gaili 170. sadabūjis... gaili, zuostēviņu, runci sev talkā V, 187.

Avots: ME IV, 760