Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'knietēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'knietēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)

aizknietēt

‡ àizknìetêt Trik., ein wenig keimen machen: a. graudus.

Avots: EH I, 32

apknietēt

‡ apkniẽtêt Wandsen, aufessen, ver schlingen: a. visu maizi.

Avots: EH I, 93

izknietēt

izknietêt, genügend lausen: i. galvu U. (unter kniest).

Avots: EH I, 457

knietēt

I kniẽtêt [li. knietė´ti "прозябать, произрастать",]

1) keimen, spriessen:
knietē̦dama ruoze... Br. 182;

2) keimen machen
Etn. IV, 97: miežus iesalam knietēja ik nedēļas Apsk. 1903, 657.

Avots: ME II, 249

knietēt

II knietêt, ‡

2) lausen
(mit iẽ ) Stenden: suns knietē blusas.

Avots: EH I, 632

knietēt

II knietêt U.[li. knietéti "свербѣть, зудѣть"] = kniest I.

Avots: ME II, 249

knietēt

IV knietêt, ein Schallverbum zur Bezeichnung des Geräusches, das Mistkäfer machen U.

Avots: ME II, 249

knietēt

V kniẽtêt: auch Frauenb.; tad ta nu visi dūšīgi knietē ("?") ēst! Ahs.

Avots: EH I, 632

knietēt

[V kniẽtêt, - ẽju, Dunika, Wandsen, hastig (fr)essen.]

Avots: ME II, 249

noknietēt

nùokniẽtêt, tr., einhauen, aufessen: puiši nuoknietējuši visu gaļu Sassm.

Avots: ME II, 800

noknietēt

I nùokniẽtêt: auch Frauenb.; n. (= nuoraut, nuolasīt) uogas Strasden.

Avots: EH II, 55

saknietēt

‡ sakniẽtêt Dunika "sasist": s. cilvē̦ku.

Avots: EH XVI, 418

Šķirkļa skaidrojumā (1)

kniest

I knìest [PS., Wolm., C.], - šu, prt. - tu od. - su, jucken, prickeln: mani knieš, es juckt mich U. piesvīdušais apģē̦rbs man neparasti grauza un kniesa ap gūžām Stari III, 21, [Saikava]. mūsu ruokas kniesa pēc darba Apsk. v. J. 1903, S. 209. [zē̦niem sevišķi knieta dzirdēt mācītājus Austriņš Nuopūtas vējā 24. Nebst knietēt II und I, knist, knis(l)is, knidêt, knaisīt zu li. kniẽti (in Dusetos) "labai rũpi", kniẽsti (III prs. knẽčia) "свербѣть, шевелиться, лежать на сердѣ" u. a., s. knidêt und Zupitza Germ. Gutt. 120 und Walde Wrtb. 2 518 unter nīdōr.]

Avots: ME II, 249