Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'knubt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'knubt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

knubt

[* knubt, s. nuoknubt.]

Avots: ME II, 250

knubt

*I knubt: knubt, (vor Entkräftung) zusammensinken A.-Autz, Grünh.; gekrüm nt sitzen (prs. und prt. knubu) Grünh.: kuo knubi? vai nevari taisni sēdēt?

Avots: EH I, 633

knubt

‡ II knubt (?) Laidsen "= knubinât": k. maizes drupatiņas nuo kukuļa.

Avots: EH I, 633

[nùoknubt Dond., krumm werden]; part. praet. nùoknubis, nùoknūbis, nùoknũbẽjis Sassm., niedergeugt, gebückt: sēd aiz galda nuoknubuse (Var.: nuoknūbuse, nuoknūbēj[u]si) kâ dze̦lte̦na miežu vārpa BW. 21369.

Avots: ME II, 800

saknubt

saknubt, sakņubt Nigr., Dunika, saknupt U., sakņupt Wid., sakņūpt L., sich vornüberbeugen, sich krümmen, sich bücken, sich (in der Haltung) gehen lassen (am gebräuchlichsten das Part. praet. act.): Pētersuons sakņuba uz priekšu Stari II, 361. viņš iet pa˙visam saknubis Dond. druoši vien sakņubtu uz de̦guna Janš. tu manuos gaduos sakņubsi, ka zuods gar ceļgaliem sitīsies! Stenden. puika sakņupis gultiņā MWM. VI, 723. Pūpuols tikai grūši pasmējās un sakņupa atkal Upītis Sieviete 63. kuo sēdi tāds saknupis? Gold. viņa sakņupuse dauzīja pieri pret galdu ebenda 98. vecene saknupusi uz priekšu Naud. viņa... vagā sakņubusi... dēstīja tur stādiņu Janš. Dzimtene V, 321. rē̦guojās saknubušas un izpūrušas čuoras Latv. kalējs sēž saknubis durvju priekšā Upītis. kundze sēd sakņubuse Apsk. v. J. 1903, S. 486. Duore saknupusi sēdēja Alm. tā jau ir tāda sakņupusi (von einem hochschwangern, schwach einhergehenden Weibe) U. (unter kņūpt).

Avots: ME II, 653

Šķirkļa skaidrojumā (12)

knūbēt

knũbêt od. knũbât, den Kopf hängen lassen: [viņš aizsnaudies un knūbā vien Dond.] kuo nu tâ knūbē, vai tev kas kait? Sassm. Hierzu wohl auch das Refl. knūbêtiês "?": vilks duomīgs pie krūma tur knūbējās Lapsa - Kūm. 261. [Zu * knubt, kņubt, knublis (s. dies), li. kniúboti "находиться в состоянiи нагнувшагося", kníaubties "опускать голову".]

Avots: ME II, 250, 251

knublis

knublis, etwas Zusammengebogenes, Zusammengeschrumpftes: nuo lieliem darbiem esi pa˙visam sameties knublī Grünh. [nebst knubināt, knubt und knubulis wohl zu kņubt und vielleicht auch (s. v. Grien- berger Wiener SB. CXLII, Abh. VIII, 57) aschwed. niupa "kneifen", isl. hnupla "stehlen", ae. á-hnéopan "abpflücken".]

Avots: ME II, 250

knūbt

‡ *knūbt, zu erschliessen aus nùoknūbis (unter nùoknubt).

Avots: EH I, 634

kņubt

kņubt, ķnùbu, kņubu,

1) einbiegen
U.;

[2) sich krümmen
Stenden, Nigr. - Vgl. knubt].

Avots: ME II, 253

noknūbēt

nùoknũbêt, s. nùoknubt.

Avots: ME II, 800

nokņust

‡ nùokņust, = knubt">nùoknubt, nùoknūbêt: padze̦lte̦nus miežus juo drīz var pļaut nekâ nuokņudušus Stobe 1797 IV, S. 118.

Avots: EH II, 55