Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kolot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kolot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (22)

apskolot

apskuõluôt, ‡

2) halbwegs, ein wenig schulen, ausbilden
(perfektiv).

Avots: EH I, 114


apskolot

apskuõluôt, tr., behexen: manu actiņu tā apskuoluojis Lautb.

Avots: ME I, 122


atskoloties

atskuõluôtiês, zur Genüge in die Schule gehen.

Avots: EH I, 167


ieskolot

[ìeskuõluôt,

1) einschulen, abrichten:
uz blēdībām Lis.; ieskuoluots suns Jürg.;

2) zu schulen anfangen:
viņš savu dē̦lu ieskuoluoja, bet neizskuoluoja.]

Avots: ME II, 66


izkolot

izkuôluôt 2 Seyershof, auskernen, den Kern (das Innere) herausschälen: es izkuoluoju karpeļus; mizu aizmetu pruom.

Avots: EH I, 460


izskolot

izskuõluôt (unter izskuõlinât ), ‡ Refl. -tiês, sich (in der Schule) ausbilden: par kuo tu gribi i.?

Avots: EH I, 480


kolot

‡ *kuôluôt 2 , zu erschliessen ausizkuôluôt 2 .

Avots: EH I, 687





palīgskolotājs

palĩgskuõluôtãjs, f. -tãja, der Hilfslehrer, die -in.

Avots: ME III, 61


pārskolot

pãrskuõluôt Ar. "noch umlernen lassen; noch in eine Schule schicken". Refl. -tiês, zu viel (in einer Schule) lernen Dunika: kâ var pārēsties un pārdzerties, tâ var arī p. Latvis 1933, № 3545.

Avots: EH XIII, 211


paskolot

paskuõluôt, tr., ein wenig in die Schule gehen lassen, eine gewisse Bildung zuteil werden lassen: viņš liek tuo paskuoluot LP. VI, 1014. tā bija nuo lieliem radiem un arī paskuoluota JR. .V, 63. [Refl. -tiês, eine Zeitlang in die Schule gehen.]

Avots: ME III, 101


pieskolot

pìeskuõluôt, genügend schulen: ar kuo es gan varu savus bērnus pieskuoluot? JR. IV, 78.

Avots: ME III, 291


pusskolots

pusskuõluôts, halb, halbwegs geschult: tādu pusskuoluotu saimnieku mūsu pusē tik˙pat kâ ne˙maz nav Etn. III, 157.

Avots: ME III, 434


saskolot

saskuõluôt,

1) eine gewisse Zeit hindurch in die Schule schicken:
s. dē̦lu trīs gadus;

2) zu Bösem verleiten, schädlich beeinflussen:
māte tâ saskuoluojusi meiteni, ka tā ne˙maz vairs neklausa Jürg., Nigr. - Refl. -tiês, lange und mit unerfreulichen Folgen in die Schule gehen: meita pilsē̦tā tâ saskuoluojusies, ka tā uz laukiem vairs negrib dzīvuot.

Avots: ME III, 735


skolot

skuõluôt: "mācīt ve̦cās tautas gudrības, mācīt tās izlietuot, mācīt burties (māžuoties)" Salis: ve̦cuos laikuos skuoluoja māju būvēšanu (= māju cēla ve̦cā mēnesī). atkal tâ skuoluo, ka svētdienās vajag pēdējuo reizi slaukt, Subst. skuõluôtãjs: s. bagāts vīrs BW. 21060.

Avots: EH II, 518


skolot

skuõluôt, skuolêt U., skuõlât C., U., -ãju, freqn. skuolinât Lesten, Segewold, tr., schulen, in der Schule unterrichten U., (aus)bilden: skuolāts, ein Geschulter, Unterrichteter U. skuoluota arī viņa bija A. v. J. 1896, S. 676. ve̦cāki bē̦rnus tik stipri grib skuolināt Apsk. v. J. 1903, S. 458: skuõluôts zirgs, das Schulpferd Brasche. Refl. skuõluôtiês, skuõlêtiês Rutzau n. FBR. VIII, 135, sich (in der Schule) bilden, ausbilden. - Subst. skuõluôtãjs, der Lehrer: Sprw. labs skuoluotājs - labs skuolnieks.

Avots: ME III, 909, 910


skolotājene

skuõluôtājene,

1) die Frau eines Lehrers
Schnehpeln, Janš. Līgava II, 402;

2) eine Lehrerin
Schnehpeln.

Avots: EH II, 518


skolotājīša

skùoluotājīša 2 Fest. n. FBR. XVII, 86, die Lehrerin.

Avots: EH II, 518



uzskolot

uzskuõluôt, eine grūndliche Schulbildung geniessen lassen: viņš labi uzskuoluots. Refl. -tiês, durch Schulbildung emporkommen: u. par mācītāju.

Avots: ME IV, 379