divkosains
divkuosains, divkuosu, fett, wohlgenährt. divkuosu zirgi (kam plata kuosa) Schujen. divkuosainie vērši MWM. VII, 23.
Avots: ME I, 473
Avots: ME I, 473
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kosa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kosa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (20)
kosa
I kuosa (li. kuosa), die Dohle (corvus moneduca) Manz., RKr. VIII, 91, Kurl. n. U.: pār eglēm kliedz kuosas Apsk.
Avots: ME II, 348
Avots: ME II, 348
kosa
II kuõsa,
1) kuose, der Schachtelhalm (equisetum arvense) Kand., Gr. - Sessau, [Dond., Wandsen, kùosa 2 Kreuzb.], Nigr. ; Spargeln U. ; cūku kuosa, ļaužu kuosa Mag. IV, 2, 40, 69 ; purva kuosa, Waldschachtelhalm: purva kuosas aug miklās, purvainās pļavās Sassm. sievai bijis bē̦rnu kâ kuosu, bet bagātai ne˙viena LP. VI, 1014 ;
2) kuõsa Kemmern,
auch kuose, der junge Anwuchs der Fichten, frischer Tannentrieb: kad luobjas priežu kuosēm miziņas nuost, tad jāsēj mieži Etn. II, 72 ;
3) junge Hopfenranke
Bergm.
Avots: ME II, 348
1) kuose, der Schachtelhalm (equisetum arvense) Kand., Gr. - Sessau, [Dond., Wandsen, kùosa 2 Kreuzb.], Nigr. ; Spargeln U. ; cūku kuosa, ļaužu kuosa Mag. IV, 2, 40, 69 ; purva kuosa, Waldschachtelhalm: purva kuosas aug miklās, purvainās pļavās Sassm. sievai bijis bē̦rnu kâ kuosu, bet bagātai ne˙viena LP. VI, 1014 ;
2) kuõsa Kemmern,
auch kuose, der junge Anwuchs der Fichten, frischer Tannentrieb: kad luobjas priežu kuosēm miziņas nuost, tad jāsēj mieži Etn. II, 72 ;
3) junge Hopfenranke
Bergm.
Avots: ME II, 348
kosa
III kuõsa,
1): auch (mit uô 2 ) AP., Rarnkau, (mit ùo 2 ) Altenwoga, KatrE., Odensee, Stockm.
Avots: EH I, 688
1): auch (mit uô 2 ) AP., Rarnkau, (mit ùo 2 ) Altenwoga, KatrE., Odensee, Stockm.
Avots: EH I, 688
kosa
III kuõsa, kùosa C., [N. - Peb., kùosa 2 Kl., Bers.],
1) der Widerrist am Halse des Pferdes
Kav., - zirga kakla virsus saku vietā A. XVII, 187: sakas zirgam kuosu nuobe̦ržušas Serb. me̦lns zirgs cauru kuosu (Var.: kausu) RKr. VII, 742 ;
2) kuosa, der Nacken, Buckel:
es ņemšu malkas gabalu un duošu par kuosu A. XI, 100. druoši vien būs savi trīsdesmit gadi uz kuosas Blaum. Auch auf Berge übertragen: kalnu kuosa, der Bergrücken [Wesselshof], D. ; die Bergkette Wenden.
Avots: ME II, 348
1) der Widerrist am Halse des Pferdes
Kav., - zirga kakla virsus saku vietā A. XVII, 187: sakas zirgam kuosu nuobe̦ržušas Serb. me̦lns zirgs cauru kuosu (Var.: kausu) RKr. VII, 742 ;
2) kuosa, der Nacken, Buckel:
es ņemšu malkas gabalu un duošu par kuosu A. XI, 100. druoši vien būs savi trīsdesmit gadi uz kuosas Blaum. Auch auf Berge übertragen: kalnu kuosa, der Bergrücken [Wesselshof], D. ; die Bergkette Wenden.
Avots: ME II, 348
kosa
‡ IV kùosa 2 KatrE., das zwischen zwei Schwaden ungemäht gebliebene Gras. Zu kuõsa III ?
Avots: EH I, 688
Avots: EH I, 688
kosacis
kuosacis,
1) Pferd mit einem Glasauge
L., Manz. ; [kùosacis C.] zirgs, kam balti acu ābuoli Etn. I, 58 ; 2) ein Kurzsichtiger U., Gr. - Sessau.
Avots: ME II, 348
1) Pferd mit einem Glasauge
L., Manz. ; [kùosacis C.] zirgs, kam balti acu ābuoli Etn. I, 58 ; 2) ein Kurzsichtiger U., Gr. - Sessau.
Avots: ME II, 348
kosainis
I kuõsains, ‡
2) braungefleckt
(mit uo ) N.- Bergfrled; zweifarbig gestreift (von Blüten, vom Fell) Segew.
Avots: EH I, 688
2) braungefleckt
(mit uo ) N.- Bergfrled; zweifarbig gestreift (von Blüten, vom Fell) Segew.
Avots: EH I, 688
kosains
kosains
[II kùosains 2 Druw., Stom., mit kuosa II bewachsen ; in Sessw., Serben - mit dürrem Gras bedeckt.]
Avots: ME II, 348
Avots: ME II, 348
kosains
kosains
[IV kuosains N. - Peb.,
1) zwei Wipfel habend ;
2) das Wesen eines
divkuosis habend.]
Avots: ME II, 348
1) zwei Wipfel habend ;
2) das Wesen eines
divkuosis habend.]
Avots: ME II, 348
kosalēns
kuosalē̦ns, eine junge Dohle: bē̦rni mani kuosalē̦ni (Var.: kuosaliņi) BW. 2997 (aus Lubn.).
Avots: ME II, 348
Avots: ME II, 348
kosas
kuosas, in asu kuosas, Hornhauttrübung, Hornhautflecken (maculae corneae) Preip. 36.
Avots: ME II, 348
Avots: ME II, 348
skosa
skosa
I skuosa,
1): auch (mit ùo 2 ) Līvāni, Oknist, Sonnaxt; zirgi ēd skùosu 2 Linden in Kurl.
Avots: EH II, 518
1): auch (mit ùo 2 ) Līvāni, Oknist, Sonnaxt; zirgi ēd skùosu 2 Linden in Kurl.
Avots: EH II, 518
skosa
skosa
skosainis
skosalēns
skuõsalē̦ns Bauske, skùorsalē̦ns 2 Warkl., skùosulē̦ns 2 Gr.-Buschhof, = kuosalē̦ns: bē̦rni mani skuosalē̦ni (Var.: kuosaliņi (=kuovārnīši)), visiem pliki vēderiņi BW. 2997 var.
Avots: ME III, 910
Avots: ME III, 910
Šķirkļa skaidrojumā (6)
atvītene
kančuka
kañčuka, kañčuks, kančaka, kañčuklis, die dicke, lederne Kosakenpeitsche: kļūs mugura uode̦rē̦ta deviņām kančakām (Var.: kančukām) BW. 19248. labāk tevi blusas kuoda, ne brāliņu kančukliņš 13697, 3 var. gul manā pūriņā stīgām šūta kančuciņa (Var.: kančukliņa, kančukiņa) 23332. [Nebst kančiùkas (woraus kañčius als vermeintliche Grundform entnommen) und kantsukas] aus r. канчукъ.
Avots: ME II, 154
Avots: ME II, 154
kazācene
kazāks
kazãks, kazaks,
1) der Kosak;
2) der Gerichtsdiener, Gerichtsbote
[Salis]: Vidzemē un arī Kurzemē dažuos apgabaluos tikdaudz kâ pagasta apziņuotājs jeb pastnieks Konv. 1
3) der Kosakentanz:
dancuot kazāku RKr. XVI, 246;
4) eine Blume:
pa starpām zied dze̦lte̦nā kreņģelīte un sarkanais kazaks Janš. [Nebst li. kazõkas und estn. kazak aus r. казакъ.]
Avots: ME II, 183
1) der Kosak;
2) der Gerichtsdiener, Gerichtsbote
[Salis]: Vidzemē un arī Kurzemē dažuos apgabaluos tikdaudz kâ pagasta apziņuotājs jeb pastnieks Konv. 1
3) der Kosakentanz:
dancuot kazāku RKr. XVI, 246;
4) eine Blume:
pa starpām zied dze̦lte̦nā kreņģelīte un sarkanais kazaks Janš. [Nebst li. kazõkas und estn. kazak aus r. казакъ.]
Avots: ME II, 183
plekne
pletne
pletne,
1) eine Plette, Kosakenpeitsche
U., "nuo ādas sašūts peŗamais, vispāri kaut kāds lunkans sitamais" Naud.;
2) ein Bündel
(vgl. plene I 11: saujas piecas salmu sasien pletnē Konv. 1 763. In der Bed. 1 aus plete . plene?
Avots: ME III, 338
1) eine Plette, Kosakenpeitsche
U., "nuo ādas sašūts peŗamais, vispāri kaut kāds lunkans sitamais" Naud.;
2) ein Bündel
(vgl. plene I 11: saujas piecas salmu sasien pletnē Konv. 1 763. In der Bed. 1 aus plete . plene?
Avots: ME III, 338