Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kosa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kosa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (20)

divkosains

divkuosains, divkuosu, fett, wohlgenährt. divkuosu zirgi (kam plata kuosa) Schujen. divkuosainie vērši MWM. VII, 23.

Avots: ME I, 473


kosa

I kuosa (li. kuosa), die Dohle (corvus moneduca) Manz., RKr. VIII, 91, Kurl. n. U.: pār eglēm kliedz kuosas Apsk.

Avots: ME II, 348


kosa

II kuõsa,

1) kuose, der Schachtelhalm (equisetum arvense) Kand., Gr. - Sessau, [Dond., Wandsen, kùosa 2 Kreuzb.], Nigr. ; Spargeln U. ; cūku kuosa, ļaužu kuosa Mag. IV, 2, 40, 69 ; purva kuosa, Waldschachtelhalm: purva kuosas aug miklās, purvainās pļavās Sassm. sievai bijis bē̦rnu kâ kuosu, bet bagātai ne˙viena LP. VI, 1014 ;

2) kuõsa Kemmern,
auch kuose, der junge Anwuchs der Fichten, frischer Tannentrieb: kad luobjas priežu kuosēm miziņas nuost, tad jāsēj mieži Etn. II, 72 ;

3) junge Hopfenranke
Bergm.

Avots: ME II, 348


kosa

III kuõsa,

1): auch (mit 2 ) AP., Rarnkau, (mit ùo 2 ) Altenwoga, KatrE., Odensee, Stockm.

Avots: EH I, 688


kosa

III kuõsa, kùosa C., [N. - Peb., kùosa 2 Kl., Bers.],

1) der Widerrist am Halse des Pferdes
Kav., - zirga kakla virsus saku vietā A. XVII, 187: sakas zirgam kuosu nuobe̦ržušas Serb. me̦lns zirgs cauru kuosu (Var.: kausu) RKr. VII, 742 ;

2) kuosa, der Nacken, Buckel:
es ņemšu malkas gabalu un duošu par kuosu A. XI, 100. druoši vien būs savi trīsdesmit gadi uz kuosas Blaum. Auch auf Berge übertragen: kalnu kuosa, der Bergrücken [Wesselshof], D. ; die Bergkette Wenden.

Avots: ME II, 348


kosa

IV kùosa 2 KatrE., das zwischen zwei Schwaden ungemäht gebliebene Gras. Zu kuõsa III ?

Avots: EH I, 688


kosacis

kuosacis,

1) Pferd mit einem Glasauge
L., Manz. ; [kùosacis C.] zirgs, kam balti acu ābuoli Etn. I, 58 ; 2) ein Kurzsichtiger U., Gr. - Sessau.

Avots: ME II, 348


kosainis

I kuõsains, ‡

2) braungefleckt
(mit uo ) N.- Bergfrled; zweifarbig gestreift (von Blüten, vom Fell) Segew.

Avots: EH I, 688


kosains

I kuõsains [N. - Peb., weisslich]: kuosainas acis L., Gr. - Essern, Krem., Golg.

Avots: ME II, 348


kosains

[II kùosains 2 Druw., Stom., mit kuosa II bewachsen ; in Sessw., Serben - mit dürrem Gras bedeckt.]

Avots: ME II, 348


kosains

[III kuõsains "izdilis, spalvu nenuometis (von Tieren)" Schujen.]

Avots: ME II, 348


kosains

[IV kuosains N. - Peb.,

1) zwei Wipfel habend ;

2) das Wesen eines
divkuosis habend.]

Avots: ME II, 348


kosalēns

kuosalē̦ns, eine junge Dohle: bē̦rni mani kuosalē̦ni (Var.: kuosaliņi) BW. 2997 (aus Lubn.).

Avots: ME II, 348


kosas

kuosas, in asu kuosas, Hornhauttrübung, Hornhautflecken (maculae corneae) Preip. 36.

Avots: ME II, 348


skosa

skuosa, s. skuosta.

Avots: ME III, 910


skosa

I skuosa,

1): auch (mit ùo 2 ) Līvāni, Oknist, Sonnaxt; zirgi ēd skùosu 2 Linden in Kurl.

Avots: EH II, 518


skosa

II skùosa 2 Auleja, BW. I, S. 524, = kuosa I.

Avots: EH II, 518


skosa

III skuosa, = kuõsa III 1: maisu uzmeta zirgam pār skuosu A. Upītis Laikmeta griežos I, 140.

Avots: EH II, 518



skosalēns

skuõsalē̦ns Bauske, skùorsalē̦ns 2 Warkl., skùosulē̦ns 2 Gr.-Buschhof, = kuosalē̦ns: bē̦rni mani skuosalē̦ni (Var.: kuosaliņi (=kuovārnīši)), visiem pliki vēderiņi BW. 2997 var.

Avots: ME III, 910

Šķirkļa skaidrojumā (6)

atvītene

atvītene Dobl., eine zurückgeflochtene Peitschenschnur; eine Kosakenpeitsche.

Avots: EH I, 181


kančuka

kañčuka, kañčuks, kančaka, kañčuklis, die dicke, lederne Kosakenpeitsche: kļūs mugura uode̦rē̦ta deviņām kančakām (Var.: kančukām) BW. 19248. labāk tevi blusas kuoda, ne brāliņu kančukliņš 13697, 3 var. gul manā pūriņā stīgām šūta kančuciņa (Var.: kančukliņa, kančukiņa) 23332. [Nebst kančiùkas (woraus kañčius als vermeintliche Grundform entnommen) und kantsukas] aus r. канчукъ.

Avots: ME II, 154


kazācene

kazãcene, die Kosakenpeitsche Janš.

Avots: ME II, 183


kazāks

kazãks, kazaks,

1) der Kosak;

2) der Gerichtsdiener, Gerichtsbote
[Salis]: Vidzemē un arī Kurzemē dažuos apgabaluos tikdaudz kâ pagasta apziņuotājs jeb pastnieks Konv. 1

3) der Kosakentanz:
dancuot kazāku RKr. XVI, 246;

4) eine Blume:
pa starpām zied dze̦lte̦nā kreņģelīte un sarkanais kazaks Janš. [Nebst li. kazõkas und estn. kazak aus r. казакъ.]

Avots: ME II, 183


plekne

plekne, = pletne, die Kosakenpeltsche Burtn., PS.; = pletne I Smilten; wohl mit kn aus tn.

Avots: ME III, 334