Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'koz' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'koz' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)

ciekozis

ciekuozis (unter ciekausis): auch Skaista n. FBR. XV, 50 (ciêkuôzis), Frauenb. (ciẽkuõzis).

Avots: EH I, 277


koz

kùoz: auch AP., KatrE. Saikava.

Avots: EH I, 688


koz

kùoz [auch Kl.], kùozi, kùozin, kùozît Lub., vielleicht (eig.: was weiss man?): sajāj daiļi, tautu dē̦ls, kuozin māte (Var.: kuoz māmiņa) mani duos BW. 14288. kuozin (Var.: kuoz jel) labu ieraudzīšu 9278. māte meitu tirgū veda, kuoz pircējs gadītuos 12041, 2. tad kuozi aiz nesaticības? MWM. VIII, 603. kuozin viņš atnāks Bers., Lub., Lös. kuozīt rītu saule spīdēs Bers., Lub.

Avots: ME II, 350


koza

koza: auch Ladenhof n. FBR. XI, 65; riekshem ir cieta, ābuoliem mīksta, jāņuogām plāna, saulenēm bieza k. Lems. pušumam jau uzme̦tusies virsū plāna koziņa ebenda. k. biezputrai Salis n. FBR. XV, 59. maizei apkaltusi k. A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 84. nuomizuočam kālim k. apkārt ebenda. kad sausa zeme ir, tad sakalst k. cieti, un nenāk sē̦klai dīglis ārā Seyershof. viņš pupas ar kozām neē̦d ebenda.

Avots: EH I, 639


koza

koza, Tannen -, Fichtenrinde Ubbenorm, [Lems.], Karls.; [Hülse von Nüssen usw.; Kruste auf Wunden Salis n. U.; ein alter Schlangenbalg U. - Nebst kuza II wohl aus einem aruss. * коза (für кожа) "Haut"].

Avots: ME II, 255


kozalas

kozalas, Hülsen, Schalen (z. B. von Nüssen, Beeren, Weizen, Erbsen) Allend., [Neu - Wohlfahrt], Karls. - [Wohl eine Ableitung von koza.]

Avots: ME II, 255



kozavs

kuozavs: mit ùo 2 Lubn.; ein Käfig für Stare Lixna.

Avots: EH I, 688


kozavs

kuozavs, der Bienenstock [aus einem Klotz Golg.], N. - Schwanb., Lubn. n. Etn. III, 1. Nebst kùzavs 2 aus r. кузовъ.

Avots: ME II, 350


kozi

kùozi, kùozin, kuozīt, s. kùoz.

Avots: ME II, 350



kozuls

kuozuls (im Stiehwort k zu ersetzen dureh k !),

1): ein Bienenstock
- auch Lixna, (mit ùo 2 ) Marlenhausen, Nautrēni, Saikava, Warkl.: simtu bišu kuozuliņu BW. 32857 (aus Lös.); ein Käfig für Stare - auch Lixna; kur tu skriesi, vanadzeņ ...? skriešu... savu bē̦rnu apvē̦rtuos: cits sēdēja kuozulā ("?"), cits kuozula maleņā Tdz. 37389. - Die Bed.

3) ME. II, 350 ist ganz zu streichen.

Avots: EH I, 688


kozuls

kuozuls,

[1) kuozuls, ein Bienenstock
Domopol ; ein Käfig für Stare N. - Schwanb. ;

2) kùozuls 2 Druw. "ein runder, geflochtener Korb"] ;

3) = ķuõzuls 1: simtu bišu kuozuliņu BW. 32857 [aus Lös. - Aus kuozavs umgebildet?].

Avots: ME II, 350




pakoznāties

pakoznâtiês "pastaigāties un pastaipīties" Seyershof: kādu brīdi pastāvēju klāt, lai vista pakoznājas un lai drīz iet atpakaļ perēt.

Avots: EH II, 143

Šķirkļa skaidrojumā (4)

kāzas

kàzas: amata k. (= dzīres) Kaudz. Izjurieši 207. Zu streichen "Nebst li. kozos (bei Daukant)" ME. II, 206a, s. E. Fraenkel KZ. LVIII, 284 1 .

Avots: EH I, 606


kāzas

kàzas, Pl. t., ganz ungew. der Sing. BW. 19469, 2; BW. piel. 794, 3, Demin. verächtl. kâželes 2 in Ahs., die Hochzeit: brašas, jautras, priecīgas, vare̦nas kāzas, herrliche, fröliche Hochzeit; divējas kāzas, die Doppelhochzeit; kāzās aicjināt, ielūgt, lūgt, zur H. einladen; kāzas od. kāzu guodības darināt, rīkuot, taisīt, ein Hochzeitsfest vorbereiten; kāzas izjaukt, eine Heirat, Hochzeit hintertreiben LP. III, 42. Sprw.: akmens veļas uz kāzām, kâ lai ne cilvē̦ks. tur būs dzīve kâ pa kāzām, da wird ein Leben in Herrlichkeit und Freuden sein LP. VI, 44; so auch dzīvuot kâ pa kāzām od. scherzhaft: kâ pa tē̦va kāzām Etn. II, 44. nu tad paēdu kâ pa nabaga vīra kāzām II, 45. istabas kāzas, die Hausweihe U. [Nebst li. kozos [bei Daukant)] aus liv. kåˉzgønd "Hochzeit"; [s. Thomsen Beröringer 257. Vielleicht ist kāza "Gatte" im Le. gebildet) abstrahiert].

Avots: ME II, 206


koskarņi

koskarņi, [koskārņi Wid.], Tannenrinde zum Dachdecken U. [Aus koska oder koza + kãrt "hängen".]

Avots: ME II, 255


kuza

II kuza, die Haut [Bers.], das Häutchen einer Frucht, z. B. der Erbsen, Bohnen; [das Hätchen auf der Milch Wolmarshof;] die Kruste auf Wunden Burtn., Allend., Wolm. n. U. [Wohl aus liv. koza "dünner Schorf auf Wunden" resp. estn. kozo "Haut", s. Thomsen Beröringer 263. Oder aus dem Russischen (vgl. koza)?]

Avots: ME II, 331