aizkrāstīt
‡ àizkrâstît, nachlässig schichtend (häufend) versperren Kalz. n. Fil. mat. 25: a. šķūņa durvis.
Avots: EH I, 33
Avots: EH I, 33
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'krāstīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'krāstīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
krāstīt
I krāstît,
2): auch Bērzgale; kas ... mantu krāsta Manz. Post. II, 197 (ähnlich 303); zur Bed. vgl. auch àizkrâstît Fil. mat. 25 und uzkrāstît II.
Avots: EH I, 646
2): auch Bērzgale; kas ... mantu krāsta Manz. Post. II, 197 (ähnlich 303); zur Bed. vgl. auch àizkrâstît Fil. mat. 25 und uzkrāstît II.
Avots: EH I, 646
krāstīt
krāstīt
krāstît,
[1) aufpacken
St.;
2) sparen, verwahren
Wid.], sammeln N. - Autz [hier mit â 2 ].
Avots: ME II, 268
[1) aufpacken
St.;
2) sparen, verwahren
Wid.], sammeln N. - Autz [hier mit â 2 ].
Avots: ME II, 268
krāstīties
krāstīties
II kràstîtiês, - uos, - ĩjuos, fuchteln, mit den Händen herumfahren, herumfechten, sich laut gebärden: krāsties tik, gan tev suns ieķersies biksēs Ermes. kritiķi krāstās kâ mākslas kungi B. Vēstn., Smilt.
Avots: ME II, 268
Avots: ME II, 268
pārkrāstīt
pãrkrāstît, tr., übergiessen: māte ņe̦muot daudz trauku, kuŗuos mazu kārtiņu guovs piena pār trauka dibe̦nu pārkrāstuot (pārlejuot) Etn. III, 131.
Avots: ME III, 161
Avots: ME III, 161
uzkrāstīt
I uzkrāstît,
1) aufpacken
L., auf(einander)packen Schwanb.: uzkrāstīt akmeņus kur virsū;
2) allmählich aufsparen
(mit â ) Nötk.
Avots: ME IV, 344
1) aufpacken
L., auf(einander)packen Schwanb.: uzkrāstīt akmeņus kur virsū;
2) allmählich aufsparen
(mit â ) Nötk.
Avots: ME IV, 344
uzkrāstīt
II uzkrāstît "eilig und oberflächlich aufflicken": ieduod vien man tuos maisus! es uzkrāstīšu ielāpus; auch vom Dachdecken N.Peb.
Avots: ME IV, 344
Avots: ME IV, 344