Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'krēpa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'krēpa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)

krēpa

krẽ̦pa, sniega krē̦pa, ein wenig Schnee [Neugut, Stelp.]; maza siena krē̦pa A. XVI, 112. Der Pl. krẽ̦pas,. Schleimauswurf, Speichel: krē̦pas izplata slimības. [Zu kre̦pučas.]

Avots: ME II, 275

krēpačas

krẽ̦pačas, Schleimauswurf A. XIV, 479.

Avots: ME II, 275

krēpainis

krẽpaînis: mit ẽ̦ AP., Ramkau, (mit ēp ) Renzen: krē̦paini, vai nevari sev galvas sasukāt! AP.

Avots: EH I, 651

krēpainis

krēpaînis, der Mähnige, Zottige: šuogad krēpaiņiem (den Pferden) gan vairāk miera Lut. vārtu priekšā gulēja divi apsniguši krēpaiņi - lauvas Austr. mati mani krēpainīši (Var.: krepainīši (?) BW. 5520.

Avots: ME II, 275

krēpains

krẽpaîns,

1): krèpaîns ² suns KatrE.; ‡

2) wellenförmig, gewellt
(mit ẽ̦ ) Schibbenhof: krē̦painas kāpu smiltis. veldē sasista labība vai zâle var būt krē̦paina.

Avots: EH I, 651

krēpains

krẽpaîns, [krẽ̦pains C., Schuj., Ruj., Warkl., krẽpains Arrasch, krẽpains Bauske], mähnig, starkmähnig, zottig: liels, krēpains vilks Etn. III, 60.

Avots: ME II, 275

krēpala

[I krẽ̦pala Bl., Schleim]; krẽ̦palas, der Schleimauswurf, Speichel.

Avots: ME II, 275

krēpala

II krẽ̦pala: nāc nu, krē̦paliņa, lai es tev sasukāju matiņus! AP., Schujen.

Avots: EH I, 651

krēpala

[II krẽ̦pala C., ein Mädchen mit zottigen Haaren.]

Avots: ME II, 275

krēpaļāt

[krẽ̦paļât,] krẽ̦palāt [?], [krē̦paļât U.], krẽ̦pât, krê̦pât PS.], intr., qualstern, Schleim auswerfen. Refl. -tiês, [krē̦pâties Ar.], oft stark speien.

Avots: ME II, 275

krēpaļi

‡ krẽ̦paļi ² Linden in Kurl. "?": nāc, kâ var sasakāt matus! citādi staigāsi kâ k.

Avots: EH I, 651

krēpas

krẽ̦pas (unter krẽ̦pa): auch Orellen.

Avots: EH I, 651

krēpas

kŗẽ̦pas: auch Frauenb.

Avots: EH I, 665

krēpas

[kŗẽ̦pas Nikrazen, = krẽ̦pas.]

Avots: ME II, 297

krēpauzas

krēp(j)àuzas, Fahnenhafer Konv. ^l 157, [PS.].

Avots: ME II, 275

Šķirkļa labojumos (1)

auza

àuza, gew. Pl. auzas (li. avižà, ksl. ovьsъ, la. avēne "Hafer"; [vgl. Pedersen IF. V, 42 f., Walde Wrtb. ² 72, Trautmann Wrtb. 21]), [Dem. auželes Līn.], Hafer: auza glauda kumeliņu, der Hafer macht das Ross glatt, stattlich Ar. 1676, Ltd. 910. bij man tā māsiņas kā auziņas saaugašas Ltd. 1816. Sprw.: iestājās tāds klusums, ka lai auzas sēj. - tē̦vs baŗuo ar gaŗuo auzu (mit der Peitsche) zirgu dūšīgi vien Vīt. 77. Im Volkslied sijājuot auzas (Var.: ze̦lts) bira, niekājuot sidrabiņš BW. 8202 var. ist auzas anscheinend eine Entschtellung von *aus(a)s "Gold" [vgl. den Gesindenamen Aûskalēji ² Lvv. I, 63 aus Olai]: li. áu(k)sas, pr. ausis, lat. aurum "Gold". skarainās jeb egļu auzas, Saathafer (Avena sativa patula) Konv. ² ; vienpuses krēpjauzas, turku od. leišu auzas, türkischer Hafer (Avena orientalis) Konv. ² ; Rkr. II, 67; tukšas auzas, wilder, tauber Hafer E. auzu zāles, Kornrade (Githago segetum) RKr. III, 70. auzu rūsis, der Haferrost (Puccinia coronata) Ar. ēršķu a., hohes Süssgras, lāču a., Trespe, ve̦lna auzas, Rauhhafer, s. ēršķ-, lač-, ve̦lnauzas. bezakuotu zāļu auzas. Bromus inermis, ze̦lta auza Avena flavescens.

Kļūdu labojums:
vienpuses krēpjauzas, turku od. leišu auzas, türkischer Hafer (Avena orientalis) Konv. ² 5; Rkr. II, 67 = vienpuses od. krēpauzas, avena sativa orientalis Schreb. Konv. ² 242; turku od. leišu auzas, türkischer Hafer (avena orientalis) RKr. II, 67
auzu zāles = auzu puķe
RKr. III, 70 = RKr. II, 70

Avots: ME I, 231