Paplašinātā meklēšana

krēte, das heimliche Gemach L. [Wohl zu krēst 5.]

Avots: ME II, 277

krẽte, krē̦ts, St., U.,

1) Kamm der Hühner:
tēviņš ar savām lielajām krētēm atšķiŗas nuo mātītes Wid.;

2) [krẽte Lautb.], gew. Plur., krētis Lub., krẽtes [Līn., Dunika], Kand., [krètes ² Lis., Mar., Aahof], die Mähne:
izņem zirgam krētis nuo sakām. [zirgam... kaklu ar krētīm pušķuot Hiob 39, 22. Leskien Nom. 166 stellt es zu krēst.]

Avots: ME II, 277

‡ krètelêt ^2, -ēju Auleja, wiederholt werfen, mit Schwung legen: k. sviestu pa druskai ar kaŗuoti bļuodā. Refl. -tiês, sich schnell bewegen, hin und her läufen, "gūstīties, ķerstīties" (mit è ² ) Golg.: kuo tu te krētelējies kâ gatavais krētelis! dari darbu lē̦nāk, bet labi!

Avots: EH I, 652

krētelis,

1): auch (mit è ² ) Kalnemois, "ein Nimmersatt und Feinschmecker"
N.-Peb.; ‡

2) ein leichtsinniger, eilfertiger Mensch
(mit è ² ) Golg.

Avots: EH I, 652

krētelis N.-Schwanb., = kretelis.

Avots: ME II, 277

krētes (unter krẽte

2): auch Kalvene, Lng., (mit ẽ ) Frauenb., Iw., Schnehpeln, Stenden, Wandsen, (mit è ² ) Liepna, Mahlup, N.-Laitzen: mazs bērītis, cietas k. BW. 33622, 1. baltu krēšu kumeliņu 16925, 1; "ce̦gums" (mit ẽ ) PlKur.; kas par vare̦nām krētēm (Frauenhaar)
Janš. Dzimtene II ² , 85.

Avots: EH I, 652

‡ mel̃nkrēte Janš. Dzimtene II ² , 85, eine weibliche Person mit schwarzem Haar.

Avots: EH I, 799

skrẽtes: auch Popen, Pussen.

Avots: EH II, 509

skrẽtes Dond. n. FBR. V, 128; Schlehk n. FBR. VII, 41, skrētes U., = krētes, die Mähne: nu redzēju ...kumeliņu: skrētes (Var.: krētes, krēpes) vilkās līdz zemīti BW. 33302 var.

Avots: ME III, 892

zè̦ltkrēte, eine Frau mit goldfarbenem Haar Janš. Dzimtene ² II, 85; acc. s. ze̦ltkrētīti Janš. Bandavā II, 318, ein Füllen mit goldfarbener Mähne Janš. Bandavā II, 318.

Avots: ME IV, 705

bakrẽ̦ta Ahs. od. bakrēte, die Pockennarbe.

Avots: ME I, 252

‡ izkrēst (li. iškrė̃sti "ausschütten" ),

1) "hinauswerfen":
zirgs juo izkrète ² nuo ratiem Kaltenbr. i. sniegus, mē̦slus Warkl. (vē̦tra) baznīcai luogus izkrēte Auleja;

2) vertun, vergeuden:
cik jis te izkrēte manta! Kaltenbr.;

3) heraussuchen ("izkrejuot") Bērzpils: i. biezumus nuo putras Dricēni, Viļāni.

Avots: EH I, 458

mants: auch (mànts ² ) Eversmuiža n. FBR. VI, 37, Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 76, Kalupe n. FBR. XVIII, 40, Oknist n. FBR. XV, 194, Pilda n. FBR. XIII, 51, Sussei n. FBR. VII, 140, Wessen n. FBR. XIII, 88, Auleja, Liepna, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, Pas. VII, 41 (aus Višķi), 109 (aus Lettg.), VIII, 388 (aus Bewern): tis m. nelabs Pas. VI, 43. pieduošu tev visaida mantu X, 143 (aus Lixna). cik tur jis manta izkrēte! Kaltenbr.

Avots: EH I, 783

pãzmains "wogend, wellenförmig": gaŗās, kuplās un pāzmainās krētes Janš.

Avots: ME III, 191

raskrīte, raskrēte, raskrētīte Memelshof, drosera rotundifolia Kokn. n. Etn. IV, 52: es nuoviju vainadziņu nuo tīrām raskrītēm (Var.: rasenīšu vainadziņu) BW. 5845, 1. raskrītēm un citām . . . zālēm Janš. Dzimtene ² III, 277. ar rasu, kuŗa atruodas uz raskrētēm Etn. IV, 52.

Avots: ME III, 478

sakrēst, ‡

3) zusammenschütteln:
s. sviestu katlā Pas. XV, 257; ‡

4) "sparīgi samest" Auleja: sakrēte visas sūnas pie klēts. ‡ Refl. -tiês Auleja "einander Schläge versetzen".

Avots: EH II, 419

‡ šķirstaļât, = šķir̃stît: šķirstaļādama viņa (nämlich eines Pferdes) kuplās krētes Janš. Mežv. ļ. II, 28.

Avots: EH II, 637