Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'krakstēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'krakstēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
iekrakstēties
ìekrakstêtiês, ‡
2) aufschreien, aufkrächzen: vārna iekrakstē̦damās pietrūkstas nuo ... zâles Saul. III, 201.
Avots: EH I,
521
iekrakstēties
ìekrakstêtiês,
plötzlich anfangen zu knacken, knarren: likās, ka viņa krūtīs zem kalēja spiedieniem būtu kas iekrakstējies Rīta skaņas I, 39.
Avots: ME II,
29
krakstēt
krakstêt (unter
krakš(ķ)êt),1): krakstē̦dams atpakaļ krita masts Dünsb. Od. 154;
‡
2) krakstêt (mit a < e nach r?) Auleja, grunzen: cūka krakst.Avots: EH I,
640
nokrakstēt
nùokrakstêt,
nùokrakšķêt [Dond., Plm.],
nùokrakšêt, nùokrakšķinât, einen krachenden, knackenden, klappernden Laut von sich geben: kauli, gulta, durvis nuokrakst. kliņķis nuokrakšēja R. Sk. II, 137.
kad starks nuolaižas ligzdā, tad tas mē̦dz nuokrakšķināt Ahs. n. RKr. XVII, 41.
kuoks nuokrakstēja, - tūliņ lūdzis Dond.
Avots: ME II,
800
noskrakstēt
nùoskrakstêt,
nùoskrakšķêt, nùoskrakšêt, intr.,
ein knarrendes, krachendes Geräusch von sich geben: atslē̦ga nuoskrakšķ AU.
kaut kur mežā nuoskrakst Saul.
Avots: ME II,
848
skrakstēt
skrakstêt,
skrakšêt, skrakšķêt, -u, -ẽju, intr., rasseln, knarren: puisis skrakstuoši slē̦dz vaļā kūts durvis Saul. III, 232. skrakšķē̦dama aizgriezās atslē̦ga A. XX, 653. šķiltavas vien skrakšējušas un tarkšējušas Upīte Medn. laiki. Johanna saķēra kastiņu un saspieda, ka skrakšēja vien Laiviņš, skrakšķuoši grauza kuoku asiem dzelzs zuobiem Druva II, 22. Vgl. krakstêt, krakš(ķ)êt.Avots: ME III,
886