Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'krampis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'krampis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
krampis
I kram̃pis,
1): jāj pie durv[j]u ..., sien pie krampja kumeliņu! BW. 19033; ‡
2) ein haken- resp. krampenartig gekrümmter Finger
Dunika: viņam stiprs k.; krampi vilkt (Dunika) od. iet uz krampjiem (Frauenb.), eine Kraftprobe mit eingehakten gekrümmten Fingern; ‡
3) eine (in einen Balken eingesägte) Kerbe
Ramkau: krampjus iezāģē baļķē, un tur ielaiž siju.
Avots: EH I, 641
1): jāj pie durv[j]u ..., sien pie krampja kumeliņu! BW. 19033; ‡
2) ein haken- resp. krampenartig gekrümmter Finger
Dunika: viņam stiprs k.; krampi vilkt (Dunika) od. iet uz krampjiem (Frauenb.), eine Kraftprobe mit eingehakten gekrümmten Fingern; ‡
3) eine (in einen Balken eingesägte) Kerbe
Ramkau: krampjus iezāģē baļķē, un tur ielaiž siju.
Avots: EH I, 641
krampis
I kram̃pis, die Krampe (hieraus [gleich li. kràma und estn. (k)ramp] entlehnt), der Schliesshaken: krampju lauzējs, vilcējs, der Dieb BW. 27245. aiz krampīša, im Gefängnis Peb.
Avots: ME II, 257
Avots: ME II, 257
krampis
krampis
III krampis,
1): tas ve̦cais zirgs ir pa˙visam stīvs k. Strasden; ‡
2) verächtl. Bezeichnung für einen alten Menschen
Siuxt, Strasden.
Avots: EH I, 641
1): tas ve̦cais zirgs ir pa˙visam stīvs k. Strasden; ‡
2) verächtl. Bezeichnung für einen alten Menschen
Siuxt, Strasden.
Avots: EH I, 641
krampis
krampiski
kram̃piski, mit zusammengefassten Händen, mit ineinander geklemmten Fingern: mēs divi salikām ruokas krampiski un iecēlām labības maisu rutuos Sassm.
Avots: ME II, 258
Avots: ME II, 258
Šķirkļa skaidrojumā (6)
ielēkt
ìelèkt,
1) hinein -, hereinspringen:
ielēcu maguonēs BW. 13527. pretinieces viena uotrai gribēja vai asīs ielēkt A. XXI, 757;
2) sich einfinden, zum Vorschein kommen:
man krampis ielēcis kājā. [sāpes ielēca mugurā Dond.; geboren werden: ielēcis kumeļš, jē̦rs];
3) einspringen:
svārki ielē̦kuši, ka nevar mugurā apvilkt. aude̦kls iele̦c, kad tuo slapina Adam. [drēbe veļuot stipri ielē̦kusi Dond.] Refl. - tiês,
1) anfangen zu springen, zu klopfen (vom Herzen):
muļķītim ne sirds neiele̦cas LP. IV, 91;
2) nacharten, gleichen
(mit d. Lok.): bē̦rns ielēcies tē̦vā, mātē Bers., Wend.
Avots: ME II, 38
1) hinein -, hereinspringen:
ielēcu maguonēs BW. 13527. pretinieces viena uotrai gribēja vai asīs ielēkt A. XXI, 757;
2) sich einfinden, zum Vorschein kommen:
man krampis ielēcis kājā. [sāpes ielēca mugurā Dond.; geboren werden: ielēcis kumeļš, jē̦rs];
3) einspringen:
svārki ielē̦kuši, ka nevar mugurā apvilkt. aude̦kls iele̦c, kad tuo slapina Adam. [drēbe veļuot stipri ielē̦kusi Dond.] Refl. - tiês,
1) anfangen zu springen, zu klopfen (vom Herzen):
muļķītim ne sirds neiele̦cas LP. IV, 91;
2) nacharten, gleichen
(mit d. Lok.): bē̦rns ielēcies tē̦vā, mātē Bers., Wend.
Avots: ME II, 38
izkropļot
izkruopļuôt, tr., verunstalten, entstellen: vai krampis tē̦va ģīmi bij izkruopļuojis ar tik svešu, baigu zīmi? MWM. VIII, 167.
Avots: ME I, 755
Avots: ME I, 755
izmukt
kumurs
kumurs, kumuris,
1) der Haufe, der Knäuel:
pret pirmuo neatduras jauna dvēsele kâ skrejuošs kuģis ar grūdienu pret paslē̦ptu koraļu kumuru Asp. meži rūzca, meži šņāca, bites gāja kumuriem. viņu krampis sarāva kumurī Mar. ezis gul kumurā od. sakumuruojies Aps., Bers., Sessw. me̦lna zvanupīte, baltus kumurus (Wasserblasen) ne̦sādama Egl.;
2) mākuoņu kumurs od. kumurs allein, ein kleines Wölkchen
Lasd., Sessw., Gstrh.: pār viņiem (siliem) balti kumuri gāja tālēs un nāca atpakaļ Egl. tumšs kumurs... aizgāja Egl. [Zu kumt I.]
Avots: ME II, 313
1) der Haufe, der Knäuel:
pret pirmuo neatduras jauna dvēsele kâ skrejuošs kuģis ar grūdienu pret paslē̦ptu koraļu kumuru Asp. meži rūzca, meži šņāca, bites gāja kumuriem. viņu krampis sarāva kumurī Mar. ezis gul kumurā od. sakumuruojies Aps., Bers., Sessw. me̦lna zvanupīte, baltus kumurus (Wasserblasen) ne̦sādama Egl.;
2) mākuoņu kumurs od. kumurs allein, ein kleines Wölkchen
Lasd., Sessw., Gstrh.: pār viņiem (siliem) balti kumuri gāja tālēs un nāca atpakaļ Egl. tumšs kumurs... aizgāja Egl. [Zu kumt I.]
Avots: ME II, 313
lingāt
II liñgât, -ãju, linguôt, intr.,
1) sich wiegen, schweben
Biel. I, 293: linguo, Grietiņa, linguo! fliege, Marienkäferchen, fliege! Konv. 2 2588;
2) mit grossen Schritten gehen
Mar.: šķitu lāci lampājuot (Var.: lingājuot) BW. 21476;
3) wackeln:
rats sāk lingāt, lingāties AP., Smilt., C., Lub. Refl. -tiês, schaukeln: krampis linguodamies skanēja Duomas I, 128. [Entweder aus dem Kurischen, oder aus li. lingoti "sich fliegend wiegen"; vgl. das echt le. lĩguôt.]
Avots: ME II, 472
1) sich wiegen, schweben
Biel. I, 293: linguo, Grietiņa, linguo! fliege, Marienkäferchen, fliege! Konv. 2 2588;
2) mit grossen Schritten gehen
Mar.: šķitu lāci lampājuot (Var.: lingājuot) BW. 21476;
3) wackeln:
rats sāk lingāt, lingāties AP., Smilt., C., Lub. Refl. -tiês, schaukeln: krampis linguodamies skanēja Duomas I, 128. [Entweder aus dem Kurischen, oder aus li. lingoti "sich fliegend wiegen"; vgl. das echt le. lĩguôt.]
Avots: ME II, 472
nenieks
‡ neniẽks, was nicht als niẽks gelten kann: "tā tev laikam dažādus niekus stāsta" iebilst Cieba pasmiedamās. - nezinu, kâ tuos saukt: niekus, vai neniekus Janš. Līgava I, 324. viņš pinkš vie˙nādi, vai tur nieks vai n. (weint wegen Kleinigkeiten) Seyershof. ja pirkstuos saņe̦mts nieks vai n., uz reizi pirkstuos krampis iekšā ebenda.
Avots: EH II, 16
Avots: EH II, 16